Valsts kontrole atklāj virkni nepilnību bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības nodrošināšanā

Neatbilstoša izvērtēšana, nožēlojami apstākļi internātos un vājas profesionālās izglītības iespējas – Valsts kontrole (VK) revīzijā atklājusi virkni nepilnību bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības nodrošināšanā. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka tuvākajā laikā ieteikumus un to izpildes iespējas apspriedīs ar kolēģiem citās institūcijās. 

Valsts kontrole atklāj virkni nepilnību bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības nodrošināšanā
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

VK veikusi revīziju: "Vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību?". Revīzijā secināts, ka, lai arī ir sakārtotas jomas un ir atsevišķi labi piemēri, tomēr [pastāv] virkne problēmu, kas liedz bērniem ar īpašām vajadzībām saņemt atbilstošu izglītību.

Piemēram, pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma iegūšana ir pārlieku lēna. Process ir arī pārāk sarežģīts un neelastīgs.

Problēmas ir arī ar profesionālās izglītības iespējām – teju visur bērni var apgūt ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja vai kokizstrādājumu izgatavotāja profesiju, nemaz neanalizējot tirgus pieprasījumu un bērnu vēlmes. Vēl lielas problēmas ir atklātas internātskolu dzīves apstākļos. VK 3. revīzijas departamenta direktore un padomes locekle Maija Āboliņa tos sauc pat par nožēlojamiem.

"Ir konstatēti revīzijā gadījumi, kur ir pārkāpti arī minimālie higiēnas nosacījumi – kaut vai  pieejamā tualetes telpa: viena stāvā uz visiem bērniem, uz abiem dzimumiem.

Dušas atrodas kaut kur sporta zālē, kur ir jāiet vēl gabals ārā. Arī neapkurinātas tualetes.

Internātos bērni savās guļamtelpās, kas ir viņu dzīvesvieta, tiek ielaisti tikai uz šo gulētiešanas laiku. Viņiem nav iespējas atpūsties dienas laikā," stāstīja Āboliņa.

VK vadītājs Rolands Irklis skaidroja – šis ir jau ceturtais ziņojums, kas veltīts, pārbaudot jomas, kas saistītas ar personām ar funkcionāliem traucējumiem.

“Šīs revīzijas ietvaros mēs esam secinājuši, ka šie bērni tiek atstāti novārtā un netiek pietiekama uzmanība veltīta, lai viņus integrētu, viņiem palīdzētu attīstīties un lai viņi varētu pēc tam sekmīgi iekļauties sabiedrībā,” sacīja Irklis. 

Visvairāk ieteikumu sistēmas uzlabošanai vērsti tieši IZM, kā arī tās padotības iestāžu virzienā. Ministrijas komunikācijas daļas vadītājs Jānis Aizpors norādīja, ka ministrijai pret ieteikumiem kopumā iebildumu nav. Atšķīries gan dažādu ieteikumu ieviešanas ātrums, jo ne visas izmaiņas ir viegli veicamas.

Ministrijai sniegti kopumā 17 ieteikumi. VK sagaida, ka, ieviešot visus ieteikumus, tiktu pilnveidots pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu sniegšanas process, pilnveidoti izglītības iestāžu atbalsta pakalpojumi, ierobežota internātu darbība, lai ģimenes tos neizmantotu, risinot sociālās problēmas, kā arī tiktu piedāvātas profesionālās izglītības programmas, kas atbilst jauniešu ar funkcionāliem ierobežojumiem un darba devēju interesēm.

Latvijā aizvien darbojas slēptie bērnunami – internāti

VK revīzijā secinājusi, ka gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu arvien pastāv internāti. 2020./2021. mācību gadā tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apgūst kādu no speciālās izglītības programmām. Turklāt 349 jeb desmitā daļa no šiem bērniem ar speciālām vajadzībām bija bērnudārznieki.

Revīzijā analizētie dati liecina, ka mazāk par pusi no minētajiem 3415 bērniem bija no citas pašvaldības. Pārējo dzīvesvieta bija tajā pašā pašvaldībā. Turklāt gandrīz trīs ceturtdaļas bērnu, par kuriem pārbaudēs tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Šie fakti kārtējo reizi liecina, ka ar internāta pakalpojumu pašvaldībās vēsturiski tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas. To revidentiem apstiprināja arī skolu pārstāvji.

Revidentu vērtējumā, ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, lai bērns varētu saņemt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību, bērnam šajās “institucionalizētajās mājās” būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas. Pašlaik tas tiek nodrošināts tikai dažos no 12 revīzijas izlasē iekļautajiem izglītības iestāžu internātiem.

Tāpēc internāta pakalpojumam tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu ir jābūt regulētam ar normatīvajiem aktiem, nosakot ne tikai minimālās higiēnas prasības – dzīvojamo platību, tualešu skaitu un tā tālāk –, bet arī nosacījumus, kādi sadzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai. Turklāt dzīvošana internātā ir jāparedz kā izņēmuma gadījums – tikai un vienīgi tad, ja bērnam nav citas iespējas apgūt nepieciešamo izglītību.

Ilgs un sarežģīts ceļš līdz speciālajai izglītībai nepieciešamā atzinuma saņemšanai

Bērna ceļš uz speciālo izglītību sākas ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (PMK) atzinumu. VK atklājusi, ka šis process, it īpaši, lai nokļūtu uz valsts PMK sēdi, ir visai apgrūtināts un ilgs. Pieteikšanās galvenokārt notiek telefoniski. Lai gan bērnam atzinumā noteiktā speciālās izglītības programma un atbalsta pasākumi ir nepieciešami uzreiz, var paiet pat vairāki mēneši, līdz notiek sēde. Tādējādi birokrātiskās procedūrās tiek zaudēts laiks, secināts revīzijā. 

Saskaņā ar pašreizējo kārtību bērnam obligāti jāpiedalās valsts PMK komisijas sēdē. Tās notiek Rīgā, un pat fiziskā piekļuve sēdes norises vietai bērniem ar īpašām vajadzībām nereti ir apgrūtinoša. Vērtējama būtu šādas kārtības nepieciešamība, īpaši ņemot vērā apstākli, ka lielākā daļa komisiju sēdes laikā izvērtē tikai speciālistu jau iepriekš sagatavotus atzinumus, norādīja VK.

Lai gan PMK informācijas sistēmā ir nepieciešamā funkcionalitāte, tajā bieži netiek ievadīta informācija par pašu svarīgāko – bērnam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. 2020. gadā atbalsta pasākumi nebija norādīti 40% no izsniegtajiem 4274 atzinumiem. “Šādas neizdarības dēļ informācija par bērna vajadzībām vispār nenonāk līdz izglītības iestādei, kuras loma ikdienā ir organizēt izglītības procesu atbilstoši katra bērna vajadzībām,” secinājusi VK.

Revidentu ieskatā, būtisks solis minēto problēmu risināšanā jau būtu vispārējo administratīvā procesa principu īstenošana gan attiecībā uz procesuālajiem termiņiem un lēmuma saturu, gan tiesībām lūgt augstākstāvošu iestādi vai tiesu lēmumu pārskatīt.

Izglītības iestāžu reforma – tikai pirmais solis pareizajā virzienā

Revidentu vērtējumā, pēdējos gados valsts politika speciālās izglītības jomas sakārtošanā kopumā ir bijusi pareiza, veicinot bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārizglītojošās skolās, – to apliecina arī statistika. Tomēr arvien aktuāls ir jautājums par speciālās izglītības pieejamību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Pārbaudēs konstatēts, ka kopumā desmitā daļa pirmsskolas bērnu un piektā daļa pamatskolas bērnu speciālās izglītības programmas apgūst citā pašvaldībā. Tam var būt arī objektīvs iemesls, piemēram, vecāku darba vietas tuvums vai fakts, ka dzīvesvietas pašvaldībā esošā mācību iestāde nenodrošina vajadzīgo speciālās izglītības programmu.

Tomēr, revidentu skatījumā, nav pieļaujams, ka vismaz 33 pašvaldībās netiek nodrošinātas tādas speciālās izglītības programmas, kuru izveidei un īstenošanai nav nepieciešami būtiski ieguldījumi, it īpaši pirmsskolas vecumā, piemēram, izglītības programma bērniem ar valodas traucējumiem.

Tāpēc VK aicina pašvaldības, turpinot skolu tīkla sakārtošanu, meklēt risinājumus speciālās izglītības programmu nodrošināšanai savu pašvaldību bērniem. 

Izglītības iestādēs nepilnīga informācija par bērniem nepieciešamo un saņemto atbalstu

Izglītības iestādēm ir pienākums izstrādāt individuālos izglītības plānus bērniem ar speciālām vajadzībām, kuri mācās iekļaujoši vispārizglītojošās izglītības iestādēs vai speciālās izglītības iestādēs, apgūstot programmu bērniem ar smagiem attīstības traucējumiem. Šajos plānos atspoguļojama personalizēta pieeja atbilstoši bērna faktiskajām vajadzībām, un ar tiem iespējams nodrošināt informācijas pēctecību. Vērtējot individuālo izglītības plānu saturu un to faktisko īstenošanu, revidenti secinājuši, ka izglītības speciālisti savu darbu par sniegto atbalstu lielākoties dokumentē, lai uzskaitītu novadītās nodarbības, un ka izglītības iestādēs nav vienotas pieejas jautājumos par to, cik detalizēta informācija par bērnam sniegto atbalstu un izaugsmi ir jāietver individuālajā izglītības plānā. Dažos plānos bērna speciālās vajadzības un atbalsta pasākumi ir aprakstīti līdz sīkākajai niansei, ietverot pat interešu izglītības pulciņus, kamēr citos – aprobežojas tikai ar mācību procesā apgūto tēmu uzskaitījumu.

VK aicina IZM izstrādāt vadlīnijas, kā dokumentēt bērniem sniegto atbalstu un tā rezultātus, lai nodrošinātu šīs informācijas pieejamību un pēctecību gan pašā izglītības iestādē, gan izglītības iestādes maiņas gadījumā. Tāpat VK iesaka individuālos izglītības plānus izstrādāt visiem speciālās izglītības programmu izglītojamiem neatkarīgi no tā, vai bērns mācās speciālās izglītības iestādē vai vispārizglītojošā skolā.

Profesionālā izglītība kā sociālais pakalpojums

Vērtējot profesionālās izglītības piedāvājumu jauniešiem ar speciālām vajadzībām, VK atzinusi, ka lielākoties profesionālās pamatizglītības programmas primāri nav vērstas uz to, lai jaunietis pēc mācībām varētu strādāt izvēlētajā profesijā. 

Galvenokārt tas saistīts ar ļoti ierobežoto apguvei piedāvāto profesiju klāstu, jo lielākā daļa izglītības iestāžu piedāvā iespēju apgūt tikai divas profesionālās pamatizglītības programmas – “Ēdināšanas pakalpojumi” un “Kokizstrādājumu izgatavošana”. Turklāt izglītības iestādes ne vienmēr ir ieinteresētas, lai izglītojamais pēc programmas apguves uzsāktu darba gaitas. Revīzijā konstatēta gluži pretēja tendence – tā vietā, lai iedrošinātu izglītojamo uzsākt darba gaitas, jaunietis tiek aicināts turpināt mācības citā skolas piedāvātajā izglītības programmā. Vismaz 92 gadījumos izglītojamais vienā izglītības iestādē pēc kārtas mācījās divās profesionālās pamatizglītības programmās, bet četros gadījumos vienā izglītības iestādē pēc kārtas apguva pat trīs programmas. Arī atbalsts darbavietas atrašanai pēc izglītības programmas absolvēšanas nav paredzēts, secinājuši revidenti.

Revidentu ieskatā, pirms uzņemšanas profesionālās pamatizglītības programmā ir jāvērtē jaunieša piemērotība izvēlētās profesijas apguvei un spējas uzsākt darba gaitas, bet pēc izglītības programmas absolvēšanas ir jāsniedz atbalsts potenciālo darba devēju uzrunāšanai un iesaistei Nodarbinātības valsts aģentūras nodarbinātības veicināšanas pasākumos.

Tāpat VK aicina pārskatīt izglītības iestāžu piedāvātās profesionālās pamatizglītības programmas un attīstīt tādas, kurās darba devēji ir gatavi jauniešiem ar speciālām vajadzībām piedāvāt arī darbavietas. Statistikas dati liecina, ka tikai 20% absolventu strādā vai kādu laiku ir strādājuši apgūtajā profesijā, bet pārējie 80% apgūtās profesionālās prasmes darba gaitās neizmanto.

IZM ieteikumus apspriedīs

IZM, kurai adresēts visvairāk ieteikumu, norādīja, ka tuvākajā laikā plāno sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, lai apspriestu iespējas izpildīt ieteikumus.

"Kopumā Valsts kontrole ieteica 17 ieteikumus, un katram punktam mēs ar kolēģiem esam apņēmušies, kurā laikā to risināt. Nebūs tā, ka viņi visi tiks ieviesti vienā noteiktā laika periodā līdz 2023. gadam, ja nemaldos, par šiem ieteikumiem strādāsim, meklēsim labākos risinājumus, kā varētu ieviest uzlabojumus," sacīja IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors.

Vairāki ieteikumi attiecas arī uz Labklājības ministrijas padotības iestādēm. Ministrijā solīja ar tiem rūpīgi iepazīties un tuvākajā laikā sniegt atbildes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt