ĪSUMĀ:
- Ventspils pilsētai VK pārmet ziedojumu no “Ventspils naftas termināļa”.
- Par Ventspils ziedojumu revidenti vērsās KNAB un lūdza FM skaidrojumu.
- Jelgavai un Liepājai VK pārmet ziedojumu starpniecību.
- Par Jelgavas un Liepājas “trīsstūra ziedojumu shēmām” informēja VID.
- Konstatētas arī dotācijas dažādām biedrībām bez pamatojuma.
- Pašvaldībās joprojām klibo īpašumu uzskaite.
- Revidenti: Pašvaldībās pamatbudžets un speciālais budžets jāapvieno.
Ventspilī šaubas par ziedojumu pieņemšanu
Ventspils dome: Neskaidri likumi attiecībā uz ieņēmumu grāmatošanu rada loģiskas viedokļu atšķirības starp Ventspils pašvaldību un Valsts kontroli
Valsts kontrole publicējusi atzinumu ar ieteikumiem „Par Latvijas Republikas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, tai skaitā par Ventspils pilsētas pašvaldības 2017. gada budžeta izpildi, teikts Ventspils domes paziņojumā medijiem.
No atzinuma secināms, ka neskaidro normatīvo aktu dēļ starp Ventspils pilsētas pašvaldību un Valsts kontroli ir viedokļu dažādība, kā iegrāmatot vienošanās starp Ventspils pilsētas domi un SIA “"Ventspils naftas" termināls” rezultātā no SIA “"Ventspils naftas" termināls” pašvaldībai samaksātos 2,5 milj. eiro.
Pašvaldība vērš uzmanību, ka starptautiskais auditors piekrīt, ka darījums starp Ventspils pilsētas domi un SIA “"Ventspils naftas" termināls” ir nevis ziedojums, bet gan brīvprātīga vides vienošanās.
Jāņem vērā, ka šādas attiecības starp pašvaldību un komersantu Latvijas Republikas likumi skaidri nedefinē, līdz ar to ir loģiska viedokļu dažādība. To apliecina arī apstāklis, ka Valsts kontrole, atšķirībā no citiem konstatējumiem, nav norādījusi kurā budžetā pozīcijā šie ieņēmumi ir jāuzskaita. Savukārt, skaidrot likumu var tikai likumdevējs, nevis valsts pārvaldes institūcijas.
Jāatzīmē, ka iepriekš minētā – 2017. gadā noslēgtā vienošanās ir pēctecīga 2003. gadā noslēgtajam līgumam. Neraugoties uz to, ka Ventspils pilsētas pašvaldība ik gadu bijusi Valsts Kontroles pārbaudāmo pašvaldību izlasē, tomēr iepriekš iebildumi attiecībā uz vienošanās klasifikāciju un saturu nav saņemti.
Ventspils pilsētas iedzīvotājiem vienošanās ir sniegusi ievērojamu labumu – no pašvaldības puses vienošanās noslēgta nolūkā atbalstīt Ventspils pilsētas pašvaldības plānotos pasākumus saistībā ar vides aizsardzības projektu īstenošanu, Ventspils pilsētas iedzīvotāju sociālo apstākļu, veselības aizsardzības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, pilsētas teritorijas labiekārtošanu un infrastruktūras attīstību, izglītības, kultūras, veselīga dzīvesveida un sporta pasākumu pieejamību plašākai sabiedrībai, tūrisma veicināšanu, kā arī komercdarbības attīstību Ventspilī.
Nav ne mazāko šaubu, ka no SIA “Ventspils nafta” termināls” saņemtie līdzekļi ir ieguldīti ventspilnieku interesēs un labklājības uzlabošanā, tāpat nav šaubu, ka strīds par to, kā kura persona traktē neskaidru likumu par ieņēmumu grāmatošanu, šos ventspilnieku ieguvumus nemazina.
Pašvaldība šos ieņēmumus par ziedojumu neuzskata, tomēr uzskaita kā ziedojumu, informēja VK.
Valsts kontroles ieskatā šī pretrunīgā informācija norāda uz to, ka nauda saņemta, neievērojot valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumu vai neatbilstoši klasificējot ieņēmumus, tādējādi tiek ietekmēts pašvaldību budžetu kopsavilkums, kas ir daļa no valsts saimnieciskā gada pārskata.
Par šo situāciju Valsts kontrole ir informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), bet Finanšu ministrijai (FM) lūgts skaidrot, vai šādi ieņēmumi ir pieļaujami, kā tie uzrādāmi budžetā un vai nepieciešams pilnveidot ieņēmumu klasifikāciju.
Jelgavā un Liepājā “trīsstūru shēmas”
Revīzijā konstatēts, ka Jelgavas un Liepājas pašvaldības, pārkāpjot normatīvos aktus, darbojas kā starpnieki starp privātiem uzņēmumiem un biedrībām ziedojumu un dāvinājumu saņemšanā, informēja Valsts kontrole.
Saskaņā ar noslēgtajiem ziedojumu līgumiem Jelgava no dažādām juridiskajām personām 2016. un 2017. gadā kopā ziedojumos saņēmusi 249 000 eiro, bet Liepāja – 64 000 eiro trešo personu vajadzībām vai mērķiem.
Neilgi pēc ziedojumu saņemšanas pašvaldības tos pārskaitījušas tālāk ziedojumu līgumos norādītajām biedrībām vai sporta klubiem.
Liepājas pašvaldības gadījumā ziedotājs ir arī ziedojumu saņēmušās biedrības un tās sporta komandas sponsors. Ziedotājiem uzņēmējiem ar šīs shēmas palīdzību radīta iespēja saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 85% apmērā no ziedojuma summas, ko viņi nesaņemtu, ja ziedotu biedrībām, kam nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa.
Savukārt, ja biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šādi caur pašvaldību saņemti ziedojumi tiek klasificēti kā dotācija, kam atskaitīšanās un ierobežojumi nav tik stingri kā ziedojumu gadījumā, skaidroja Valsts kontrole.
Valsts kontrole par šādām “trīsstūra ziedošanas shēmām” informēja Valsts ieņēmumu dienestu, un sešiem komersantiem jau ir papildus aprēķināti gandrīz 13 000 eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā.
Dotācijas bez pamatojuma
Vairākās pašvaldībās Valsts kontrole konstatējusi arī dotāciju piešķiršanu biedrībām un nodibinājumiem bez pašvaldības funkcijām atbilstoša pamatojuma, bez pietiekamas uzraudzības pār piešķirtās dotācijas izlietojumu un nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret citiem potenciālajiem dotāciju saņēmējiem.
Piemēram, Jūrmalas pašvaldība apmaksājusi zolītes čempionāta dalībnieku ēdināšanas pakalpojumus restorānā, bet maratona līdzfinansējumu biedrībai apmaksājusi, balstoties uz nepilnīgi sniegtu informāciju un uz maksājuma dokumentiem no ar biedrību saistītiem komersantiem.
Šajā revīzijā Valsts kontrole nevērtēja Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem, jo par Rīgas pilsētas piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumību, lietderību un efektivitāti jau ir uzsākta atsevišķa revīzija.
Kas īsti pieder pašvaldībām?
Lai arī jau vairākus gadus Valsts kontrole vērš uzmanību uz pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti, joprojām tajā konstatētas būtiskas neatbilstības un neprecizitātes.
Turklāt šajā revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka valstī nav vienotas kārtības, kā tiek uzskaitīta zeme zem publiskajiem ūdeņiem, kas nodoti pašvaldību valdījumā un kuru kopējā kadastrālā vērtība ir vairāk nekā 107 miljoni eiro. Pašvaldību pieeja atšķiras, informācija nereti ir nepilnīga un grūti salīdzināma.
Atšķirīgā pieeja Valsts kontroles ieskatā rada risku, ka pašvaldības grāmatvedības uzskaitē nepamatoti palielina savu aktīvu vērtību un finanšu darbības rezultātus.
Pamatbudžets un speciālais budžets jāapvieno
Arī pastāvošā pašvaldību budžetu sistēma – dalījums pamatbudžetā un speciālajā budžetā un atšķirīga pašvaldību pieeja šī dalījuma izmantošanā – nenodrošina skaidru priekšstatu par pašvaldību finansiālo darbību, vājina objektīvas analīzes, salīdzināšanas iespējas gan pašvaldības, gan nacionālā līmenī un līdz ar to kavē arī kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.
Valsts kontrole uzskata, ka pašvaldību budžeta dalījuma pamatbudžetā un speciālajā budžetā jēga ir zudusi un atteikšanās no tā mazinātu arī administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan informācijas apkopotājiem.
Tāpēc Valsts kontroles skatījumā Finanšu ministrijai ir jāsakārto normatīvais regulējums par pašvaldības budžetu dalījumu, lai tas būtu sabiedrībai skaidrs un saprotams, atbilstu pašvaldību ikdienas vajadzībām un lēmumu pieņemšanai.
