ĪSUMĀ:
- Alūksne saņēma 38 no 100 punktiem darba efektivitātē.
- Pašvaldība iedzīvotāju vajadzības bija apzinājusi pirms vairāk nekā 10 gadiem.
- Īstenoti 58% no plānotajiem projektiem; piektdaļa no 2021. gadā plānotajiem projektiem nav atrodami Investīciju plānā.
- CFLA atteikums nemazina ieceri īstenot ES projektu ar būtisku zaudējumu risku.
- Komersantiem maza interese par pašvaldības izbūvētās infrastruktūras nomāšanu; prognozē zemu ieguldīto investīciju atdevi.
- Alūksnē jāpilnveido darba vērtēšana un atalgojuma aprēķināšana.
Alūksnei 38 no 100 punktiem darba efektivitātē
Revīzijā "Kā strādā Alūksnes novada pašvaldība?" vērtēts – vai pašvaldība rīkojusies likumīgi un lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, pildot savas autonomās funkcijas.
Alūksnes darba efektivitāte revīzijā tika vērtēta 100 punktu sistēmā, kurā tā ieguva 38 punktus – tādējādi pašvaldības darbs atzīts par neefektīvu.
Vērtēšanas kritērijos ietilpa:
- vai attīstības plānošanas dokumentos ietverti risinājumi aktuālajām problēmām un iedzīvotāju vajadzībām? (piešķirti tikai 5 punkti no 50);
- vai darbība vērtējama kā efektīva Investīciju plānā (2015.–2021.) norādīto projektu īstenošanā? (piešķirti 15 punkti no 30);
- vai budžeta finanšu līdzekļi prioritāri novirzīti pašvaldības funkciju nodrošināšanai? (piešķirti 18 punkti no 20).
Iedzīvotāju vajadzības bija apzinātas pārāk sen
No 2019. līdz 2021. gadam Alūksnes novada pašvaldība joprojām savu darbību plānoja atbilstoši Attīstības programmai 2011.–2017. gadam, kas balstīta uz vairāk nekā 10 gadus senu iedzīvotāju vajadzību apzināšanu.
Lai gan šajā programmā izvirzīti ilgtermiņā un vidējā termiņā sasniedzamie mērķi saistībā ar sabiedrības vajadzību ievērošanu un efektīvu pārvaldi, tajā nav iekļauti iedzīvotāju aptaujās identificēto un revidentu ieskatā iedzīvotājiem būtisko problēmu risinājumi, piemēram, saistībā ar sabiedriskā transporta pieejamību.
"Noskaidrot iedzīvotāju aktuālās vajadzības ir svarīgi jebkuras pašvaldības attīstības plānošanā. Notikumi pēdējo gadu laikā ir fundamentāli izmainījuši daudzus dzīves aspektus, un pašvaldībām ir jābūt pēc iespējas elastīgām un tālredzīgām, lai atbalstītu iedzīvotājus un nodrošinātu viņu vajadzības. Tam vajadzīga savlaicīga, stratēģiska plānošana," norādīja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Revīzijā secināts, ka četrus gadus pašvaldība atlika attīstības programmas izstrādi, arī attīstības prioritāšu aktualizēšanu. Pašvaldības dome Alūksnes novada attīstības programmu (2022.–2027.) apstiprināja tikai pagājušā gada 23. decembrī.
Pašvaldība īstenojusi pusi plānoto projektu; daļa nav investīciju plānā
Revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība savu attīstības plānošanu pamatoja vienīgi ar katru gadu aktualizētu Investīciju plānu, kurā bija norādīti īstenojamie projekti un to ietvaros sasniedzamie rezultāti. Vērtējot, kā īstenoti Investīciju plānā iekļautie projekti un aktivitātes, secināts, ka izdevies īstenot 58% no plānotajiem projektiem, kas ir 65% no kopējā projektiem un aktivitātēm izlietotā finansējuma.
Pašvaldības budžeta sagatavošana kopumā ir izsekojama, tomēr piektā daļa no pašvaldības 2021. gada budžetā plānotajiem projektiem par kopējo summu 124 289 eiro nav atrodami Investīciju plānā.
Rezultātā ne pašvaldības iedzīvotājiem, ne Valsts kontroles revidentiem nav iespējams izsekot, pēc kādiem principiem izvēlēti Investīciju plānā neiekļautie, bet pašvaldības īstenotie projekti, piemēram, pastaigu taka no Ozolu ielas līdz Ezermalas ielai gar Alūksnes ezeru.
Pašvaldība īsteno ES projektu ar būtisku zaudējumu risku
Revidenti vērtēja, ka projekta "Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveide" iecere rada būtisku zaudējumu risku pašvaldības budžetam, īpaši tādēļ, ka iepriekš Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēma neslēgt vienošanos par šī projekta īstenošanu, norādot uz pārlieku optimistisku vērtējumu projekta dzīvotspējai, kas neatbilst reālajai situācijai. Tomēr pašvaldība neatteicās no ieceres īstenot projektu, iekļaujot to jaunajā Alūksnes novada attīstības programmas (2022.–2027.) Investīciju plānā.
Ja projektu, par kuru CFLA jau reiz atteicās noslēgt vienošanos, tuvākajā nākotnē nerealizēs, tad pašvaldības jau projektā ieguldītie finanšu līdzekļi 150 494 eiro apmērā, iespējams, būs jānoraksta zaudējumos.
"Atšķirībā no Atveseļošanas un noturības mehānisma principiem, kur Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdzekļi tiks piešķirti vien gadījumā, ja tās sasniegs noteiktos mērķrādītājus 100% apmērā, ES fondu projektu gadījumā finansējuma saņemšanas noteikumi nav tik strikti. Proti, Atveseļošanas un noturības mehānisms nepieļauj finansējuma saņemšanu proporcionāli sniegumam atšķirībā no citiem ES fondiem.
Rezultātā ne visi par ES fondu līdzekļiem īstenotie projekti ir patiesi vērtīgi un ilgtspējīgi.
Vairākās revīzijās virknē pašvaldību esam identificējuši tādu projektu īstenošanu, kur investīciju finansiālā vai sociāli ekonomiskā atdeve ir zema vai nav vispār, lai arī īpašuma uzturēšanas izmaksas pašvaldībai jāsedz jebkurā gadījumā," norādīja Korčagins.
Par izbūvēto infrastruktūru komersantiem maza interese
Revīzijā padziļināti vērtēti seši pašvaldības īstenotie projekti uzņēmējdarbības atbalstam, kuru īstenošanai piešķirti ERAF un pašas pašvaldības budžeta līdzekļi. Tiem kopumā izlietoti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro - 44 % no revidējamā laika posmā projektiem izlietotajiem 17 miljoniem eiro. Nemainoties situācijai, šo projektu dzīves ciklā ir sagaidāma tikai nepilnu 1,4 miljonu eiro finanšu atdeve.
Lai gan projekti īstenoti ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un palielināt privāto investīciju apjomu, izbūvējot piemērotu infrastruktūru, pašvaldībai kopumā nav veicies ar nomnieku piesaisti: četros no sešiem projektiem izbūvētos infrastruktūras objektus bija plānots iznomāt, tomēr pēc rīkotajām nomas tiesību izsolēm nomas līgumi noslēgti tikai par trīs objektu nomu.
Valsts kontrolē norādīja, ka to, visticamāk, varēja novērst, ja potenciālos nomniekus noskaidrotu jau projektu izstrādes stadijā, ko pieļauj normatīvais regulējums un kuru pašvaldība piemēroja tikai vienā projektā. Tāpat nomas pretendentu skaitu neveicināja arī nomas izsoles termiņi, kur potenciālajiem nomniekiem tika dotas vien 10 dienas lēmumu pieņemšanai un dalībai izsolē. Rezultātā nomas pretendentu trūkuma dēļ, iespējams, nav iegūta maksimāli augstākā nomas maksa.
Neskaidrs ir arī kopumā gūtais labums no pašvaldības īstenotajiem projektiem, jo, novērtējot to izmaksu efektivitāti, pašvaldība jau sākotnēji secināja, ka visiem projektiem aprēķinātie finanšu darbības rādītāju rezultāti ir negatīvi. Savukārt noteiktos rādītājus, kas raksturo faktiskos ieguvumus no projektu īstenošanas, pašvaldība neuzrauga.
Pašlaik komersantu maksātā nomas maksa nesedz pat iznomāto objektu nolietojumu,
kas saskaņā ar revidentu veikto aplēsi nomas līgumu darbības laikā negatīvi ietekmēs pašvaldības īstenoto projektu atdevi – netiks atgūti ieguldījumi un tiks pārmaksāts par uzbūvētās infrastruktūras uzturēšanu 308 368 eiro apmērā.
Jāsakārto algu un piemaksu aprēķins
Valsts kontrolē norādīja, ka būtiski trūkumi pieļauti, nosakot pašvaldības administrācijas darbinieku atlīdzību - vairākos gadījumos bez skaidra un pamatojuma izvērtējama izlietoti kopsummā 154 244 eiro, tajā skaitā ir 50 848 eiro piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, aizvietošanu un virsstundu darbu, kā arī 103 396 eiro par pamatdarba veikšanas laiku, kurā darbinieks veicis citus atsevišķi apmaksātus pienākumus – darbs pašvaldības komisijās.
Pašvaldībā pie līdzvērtīga darba izpildes novērtējuma ir bijusi atšķirīga prakse darbinieku mēnešalgas paaugstināšanā.
Iegūstot augstāko darba vērtējumu, revidējamā laika posmā mēnešalga ir palielināta tikai pašvaldības administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem – tas ir apmēram 60 no 300 pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Tāpat iedibinātā prakse, pamatojoties uz vērtēšanas rezultātiem, palielināt mēnešalgu uz vienu gadu, nevis noteikt piemaksu. Valsts kontrole norādīja, ka tas neatbilst atlīdzības iedalījuma būtībai, proti, nemainīgā daļa – mēnešalga, mainīgā daļa – piemaksas, prēmijas, naudas balvas.
Alūksnes pašvaldība ir saskaņojusi 12 sniegto ieteikumu ietvaros veicamās darbības un to ieviešanas termiņus, nosakot pēdējo ieteikumu ieviešanas termiņu līdz 2023. gada 15. maijam.
Valsts kontroles padomes loceklis Korčagins norādīja, ka revīzija Alūksnes novadā un tās laikā sniegtie ieteikumi var noderēt arī citām pašvaldībām.
"Ar revīziju darbu mēs varam palīdzēt pašvaldībām saskatīt to darba pilnveidošanas iespējas un attiecīgi palīdzēt to izdarīt. Šoreiz veicām revīziju Alūksnes novada pašvaldībā, lai pievērstu tās uzmanību veicamajiem uzdevumiem un pienākumiem, plānojot novada attīstību un rīkojoties ar finanšu līdzekļiem.
Ticu, ka pēc šīs revīzijas sniegtie ieteikumi noderēs arī citām Latvijas pašvaldībām, lai pilnveidotu savu darbu,
īpaši tām jaunajām pašvaldībām, kuru darbā lielas un daudzveidīgas pārmaiņas viesusi Administratīvi teritoriālā reforma," norādīja Korčagins.
