Valsts kontrole: Aizdevumi pašvaldību investīciju projektiem izlietoti atbilstoši mērķiem, tomēr jānosaka skaidrāks regulējums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valsts aizdevumi pašvaldībām augstas gatavības investīciju projektiem kopumā ir izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem, taču to piešķiršanai nepieciešams skaidrāks regulējums, informēja Valsts kontrole (VK).

Covid-19 pandēmija ietekmēja pašvaldību budžetus, un līdzekļu samazinājums varēja apgrūtināt arī uzsākto vai plānoto investīciju projektu realizāciju, atzīmēja VK. Kā viens no valdības izvēlētajiem atbalsta veidiem pašvaldībām bija valsts aizdevumi pašvaldību augstas gatavības investīciju objektiem. 

Valsts aizdevumu piešķiršana pašvaldībām, kas līdz 2020. gada beigām sasniedza kopumā 99,5 miljonus eiro, tika vērsta uz ekonomikas sildīšanu, atbalstot būvniecības nozari, kuras finanšu situācija 2020. gadā nebija pasliktinājusies. 

Lai pārliecinātos, ka valsts aizdevumi pašvaldībām ir piešķirti un izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, VK revīzijā vērtēja 15 pašvaldību investīciju projektus – 30 atbalstītus projektus par kopējo summu 11,2 miljoni eiro un 21 neatbalstītu projektu par kopējo summu 11,5 miljoni eiro.

Revīzijā secināts, ka aizdevumi ir izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tomēr, tā kā atbalsta pasākums joprojām turpinās, aizdevumu piešķiršana būtu pilnveidojama – gan precizējot normatīvo regulējumu, gan pilnveidojot investīciju projektu izvērtēšanas procesu. 

Normatīvajā regulējumā būtu skaidri jānosaka, kāda informācija tiek vērtēta, lai noteiktu, vai investīciju projekta izmaksas ir ekonomiski pamatotas. Savukārt, lai novērstu neskaidrības un projektu atkārtotu precizēšanu kritērija “izmaksas uz transporta infrastruktūras 1 kilometra nepārsniedz vienu miljonu eiro” piemērošanas dēļ, jau sākotnēji bija skaidri jānosaka, ka finansējuma limits attiecas uz valsts aizdevuma, nevis kopējām projekta izmaksām, kā arī bija jāņem vērā nepieciešamās investīcijas saistītajai infrastruktūrai, secinājuši revidenti. VK atzīmēja, ka tas ir būtiski, lai nerastos situācijas, kad pēc nesen veiktas transporta infrastruktūras rekonstrukcijas tā tiek bojāta, veicot ar to saistīto inženierkomunikāciju atjaunošanu. Trūkumi attiecībā uz šī kritērija piemērošanu jau ir novērsti, savukārt izmaiņas normatīvajā regulējumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apņēmusies izstrādāt līdz 2022. gada 1. februārim, norādīja VK.

Revīzijā arī konstatēts gadījums, kad par valsts aizdevuma saņemšanu apstiprinātam investīciju projektam 66 564 eiro apmērā projektu izvērtēšanas komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu, lai gan projekts neatbilst normatīvajā regulējumā noteiktajiem nosacījumiem – iesniegtā projekta paredzētie darbi nav investīcijas transporta infrastruktūrā, bet ir transporta infrastruktūras ikdienas uzturēšana. 

Tāpat, analizējot komisijas darbu, revidenti secināja, ka nav iespējams pārliecināties par izvērtēto projektu atbilstību visiem noteiktajiem kritērijiem, jo komisijas veiktais izvērtējums par atsevišķiem kritērijiem nav bijis pilnā mērā izsekojams un norādītā informācija nav bijusi pietiekama. Tāpēc revīzijā ieteikts VARAM pilnveidot projektu izvērtēšanas procesu tā, lai pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem mērķiem un kritērijiem un to pamatojums būtu izsekojams. Šo priekšlikumu VARAM apņēmusies ieviest līdz 2022. gada 1. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti