Viņš norādīja, ka daudzās iestādēs kadru mainība ir pat ap 20%, kas nav normāla situācija.
"Tas nozīmē, ka mēs zaudējam tos cilvēkus, kuros valsts ir ieguldījusi samērā lielus līdzekļus, lai viņus apmācītu. Viņi vienkārši iet prom," teica Valsts kancelejas vadītājs, norādot, ka tas nav saistīts tikai ar atalgojumu valsts pārvaldē, bet arī ar iestādes vadītāja attieksmi pret darbiniekiem.
Krieviņš atzīmēja, ka algas valsts iestādēs esot izlīdzinātas, bet atšķirības ir tā sauktajos bonusos par papildu darbu - šajā jomā varot redzēt bagātās un nabadzīgās ministrijas. Finanšu ministrija gan varētu iet vēl tālāk - ja iestāde atrastu veidu, kā kļūt vēl efektīvākiem, tad ietaupīto naudu varētu novirzīt cilvēku motivācijai vai apmācībām.
Pēc Krieviņa teiktā, līdzekļi valsts pārvaldē kopš krīzes 2008.gadā ir tikai mazināti. "Tādi griezumi nav bijuši pat Grieķijā. Investīcija vadītājos, manuprāt, ir viena no būtiskām lietām," teica Krieviņš, atzīmējot, ka ne velti nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā atbalsts ir paredzēts arī investīcijām cilvēkos valsts pārvaldē.
Valsts kancelejas vadītājs uzsvēra, ka viens no viņa pirmajiem darbiem būs vadības audits, pēc kā iespējama arī kadru maiņa Valsts kancelejā.
Krieviņš norādīja arī uz trim būtiskiem darbības virzieniem Valsts kancelejas vadībā - cilvēkresursu politikas pārskatīšana, noteiktā slepenības režīma ievērošana, kā arī darba efektivitātes uzlabošana – kā darbus paveikt ar mazāku cilvēku skaitu.
"Nevajag domāt, ka valsts pārvaldē cilvēki ir iesūnojuši," teica Krieviņš, paužot viedokli, ka arī valsts pārvaldē strādājošie ir ieinteresēti pārmaiņās. Lielākā problēma būšot, kā ar ierobežotiem resursiem ieviest mūsdienīgai valsts pārvaldei nepieciešamās vadības plānošanas metodes.
Jau vēstīts, ka Krieviņš pirmdien, 21.septembrī, sāk darbu Valsts kancelejas vadībā. Iepriekšēja iestādes vadītāja Elita Dreimane iesniedza atlūgumu, kad kļuva zināms, ka ģenerālprokurors nemainīs Satversmes aizsardzības biroja lēmumu anulēt viņai speciālo pielaidi valsts noslēpumam. Izskanējis, ka tā atņemta saistībā ar informācijas noplūdināšanu no Valsts kancelejas.
Valsts kancelejas direktora galvenie pienākumi ir Valsts kancelejas darba organizēšana, Ministru kabineta darbības nodrošināšana; valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas plānošana un īstenošana.
