Krieviņš atgādināja, ka krīzes gados ierēdņu skaits jau ievērojami samazināts, bet toreiz tas darīts “lineāri”, turklāt samazinājās arī iedzīvotāju skaits, un Latvijas ierēdniecības struktūra joprojām nav optimāla.
Taču tagad “lineāri griezt nav nepieciešams”, jo tas var ietekmēt pakalpojumu kvalitāti un novest pie tā, ka kāda izziņa no valsts iestādes iedzīvotājam būtu jāgaida mēnešiem ilgi, skaidroja Krieviņš.
Lai ierēdņu skaitu samazinātu pakāpeniski un pārdomāti, nākamgad Valsts kanceleja kopā ar Finanšu ministrija sāks analizēt ministriju budžetus, lai izvairītos no tā, ka “mēs mēģinām ātri, ātri kaut ko izdarīt un iebrienam vēl dziļāk meža”.
Štatu samazināšana gaida arī pašu Valsts kanceleju, jo “vispirms jāsakārto sava māja”, lai kļūtu par paraugu pārējām valsts pārvaldes iestādēm, stāstīja Krieviņš. Pašlaik kancelejā notiek darbības izvērtējums, kura rezultāti būs zināmi novembra beigās, un pēc tam būs zināms, no kādām štata vietām var atteikties.
Jau ziņots, iepriekš Krieviņš arī norādīja, ka valsts pārvaldē ir katastrofāla kadru mainība, kas lielā mērā saistīta ar iestāžu vadības attieksmi pret darbiniekiem. Daudzās iestādēs kadru mainība ir pat ap 20%.
Krieviņš darbu Valsts kancelejas vadībā sāka 21.septembrī. Iepriekšēja iestādes vadītāja Elita Dreimane iesniedza atlūgumu, kad kļuva zināms, ka ģenerālprokurors nemainīs Satversmes aizsardzības biroja lēmumu anulēt viņai speciālo pielaidi valsts noslēpumam. Izskanējis, ka tā atņemta saistībā ar informācijas noplūdināšanu no Valsts kancelejas.
Valsts kancelejas direktora galvenie pienākumi ir Valsts kancelejas darba organizēšana, Ministru kabineta darbības nodrošināšana; valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas plānošana un īstenošana.
