Krieviņš ministriem skaidroja, ka PKC izveidošana bija iepriekšējās Valsts kancelejas direktores darbības sekas, atsakoties no tām funkcijām un uzdevumiem, kas laikā no 2000.līdz 2010.gadam nodrošināja iestādes starptautisko atpazīstamību.
Pēc viņa domām, īstermiņā būtu nepieciešams pārcelt atpakaļ uz Valsts kanceleju trīs funkcijas ar visiem resursiem, kas savulaik tika nodotas PKC papildus sākotnējam funkciju sadalījumam - valdības rīcības plāna sagatavošana un tā izpildes kontrole, Ministru prezidenta un viņa biroja ikdienas uzdevumu izpilde, kā arī atbalsts dažādu Ministru prezidenta vadītu padomju darbības uzraudzībā. "Tieši kanceleja var nodrošināt labāku un precīzāku uzskaiti," teica Krieviņš.
Šīs funkcijas nodotas, lai gan tās nav bijušas saistītas ar PKC darbības mērķiem, uzsvēra VK direktors.
Pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kopumā būtu vērtējama PKC turpmāka pastāvēšana, pauda Valsts kancelejas direktors. Viņš pamatoja, ka PKC darbības rezultāti atšķiras no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. "Nav nepieciešams uzturēt mazu iestādi valdības centrā, ja to var nodrošināt Valsts kanceleja," uzsvēra Krieviņš.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") pēc valdības sēdes norādīja, ka ierosinājums vērtēt PKC likvidēšanu ir Krieviņa viedoklis. Par šo ideju var diskutēt, atzina Straujuma, uzsverot - šīm sarunām būtu jānotiek politiskā līmenī.
Premjere uzskata, ka PKC funkcijas būtu jākoncentrē uz stratēģiskiem, analītiskiem jautājumiem.
PKC viens no galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt Nacionālās attīstības plānu 2014-2020.gadam, kas tapa 2012.gadā, kad to vadīja pats Krieviņš. Savukārt patlaban PKC ir galvenā valsts kapitālsabiedrību darbības koordinējošā iestāde.
Iestādes uzdevums ir nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.
