3560 vēstuļu un saņemtu iesniegumu, gandrīz divi tūkstoši iedzīvotāju zvanu un aptuveni 1500 vērtējumu par iestāžu un darbinieku darbu - šādu statistiku šogad savākusi ir Valsts kanceleja.
Iedzīvotāji parasti lūdz skaidrot dažādus valsts regulējumus, interesējas par jaunumiem, kā arī nebaidās izteikt savu viedokli par „airBaltic” glābšanu un citiem valstī aktuāliem notikumiem.
“Katra vēstule tiek izskatīta. Vai nu uz to tiek atbildēts, vai nu attiecīgi, izvērtējot vēstuli, virzīts tālāk izskatīšanai ministrijām,” stāsta Valsts kancelejas pārstāve Sabīne Spurķe.
Par savu veiksmes stāstu sadarbībā ar sabiedrību Valsts kanceleja uzskata mobilo aplikāciju „Futbols valsts pārvaldē”. Tajā iedzīvotāji var vērtēt iestādes darbu un pat atsevišķus darbiniekus. Tādā veidā kritika automātiski nonāk līdz adresātam. Taču visvērtīgākie ir iedzīvotāji priekšlikumi.
“Visbiežāk iedzīvotāji ir izteikuši priekšlikumus par dažādiem būvniecības jautājumiem, kas pēdējā gada laikā ir bijuši ļoti aktuāli, gan par dažādām komerctiesībām, gan par nepamatoto dokumentu pieprasīšanu no vienas iestādes uz otru un norādījuši uzreiz risinājumu,” atklāj Spurķe.
Valsts kanceleja lepojas, ka mobilo aplikāciju „Futbols valsts pārvaldē” nākamgad plāno pārņemt vairākas Eiropas Savienības valstis. Kā konkrētu gadījumu, kad iedzīvotāja priekšlikums ir novedis pie izmaiņām sistēmā, Valsts kanceleja min tikko kā pieņemtās izmaiņas studentu kredītu izsniegšanas kārtībā. Pirmās un otrās grupas invalīdiem vairs nebūs jāmeklē galvotāji, un šādi grozījumi radušies, tieši pateicoties kāda invalīda iesniegumam. Tiesa gan, no iesnieguma līdz reāliem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos bija jāgaida vairāki mēneši.
Tikmēr „Sabiedrības par atklātību - Delna” direktors Gundars Jankovs vērtē, ka valsts pārvalde Latvijā ir salīdzinoši atvērta sabiedrībai.
“Kopumā, ja vērtējam, kā ir valsts pārvaldes sadarbība vērsta, tad tā ir pietiekami atvērta, un arī [valsts pārvalde] sagaida no sabiedrības līdzdalību. Ir, protams, situācijas, kad šī līdzdalība ir ķeksīša pēc. Ja mēs skatāmies no tādas sistēmas viedokļa, kā ir izveidota līdzdalības iespēja valsts pārvaldē, tad es teiktu, ka Latvijā tā ir pietiekami laba,” saka Jankovs.
Viņš uzskata, ka labs piemērs sabiedrības līdzdalībai ir Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju memorands, kura ietvaros katru mēnesi abas puses satiekas un pārrunā sabiedrībai aktuālus jautājumus.
