Valsts kanceleja apgalvo, ka sabiedrisko attiecību jomas profesionāļus līdz šim talkā aicinājusi epizodiski, katrā vajadzības reizē rīkojot atsevišķus iepirkumus. Savukārt pērn izlemts meklēt sadarbības partnerus trim gadiem.
Atklātā konkursā pie, maksimums, 200 000 eiro līguma tikušas divas kompānijas – tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmums "Deep White" un sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadības pakalpojumu firma "Luka Group".
Valsts kancelejai ir savs Komunikācijas departaments ar septiņiem darbiniekiem, bet tā vadītāja Ilze Pavlova skaidro – palīgi tiks aicināti tikai īpašos gadījumos.
"Valsts kancelejā nestrādā nedz radošie direktori, nedz cita šāda tipa uzņēmumu speciālisti. Valsts kanceleja var, bet ne vienmēr un ne obligāti palūgt padomu kādas konkrētas komunikāciju kampaņas piedāvājuma izstrādei vai dalībai kādā lielākā pasākumā," klāstīja Pavlova. "Mūsdienās vairs nepietiek ar to, ka uzraksti preses relīzi un kaut ko nopublicē mājaslapā. Ir nepārtraukti jāmeklē komunikācijas risinājumi, radošāki, lai sasniegtu sabiedrību."
Tomēr valsts pārvaldei līdz šim ar sabiedrības sasniegšanu veicies epizodiski un kopumā visai vāji. Tā atzīst domnīcas "Providus" vadītāja un sabiedrības līdzdalības jautājumu pētniece Iveta Kažoka. Viņa skaidro, ka valsts institūciju komunikācija ar sabiedrību ir ļoti atkarīga no iestādes vadītāja – ja viņš saprot, ko tieši grib pateikt iedzīvotājiem, komunikācija ir veiksmīga.
Kā labu piemēru Kažoka izceļ tikai vienu. "Es teiktu, ka Valsts kontrole komunicē ļoti labi, jo tur ir liela saliedētība starp iestādes vadītājas kopējiem uzstādījumiem un arī iestādes komunikācijas principiem. Dažkārt iestāžu vadītājiem šajā komunikācijā palīdz ne tikai viņu pašu darbinieki, bet arī privātā sektora uzņēmumi, kuriem ir pieejamas tādas prasmes, kādas valsts pārvaldē ne vienmēr ir."
Piemēram, privātā sektora mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālisti spēj uzrunāt valsts pārvaldei pašai nesasniedzamas mērķauditorijas un labāk organizēt pasākumus.
Vienlaikus, ja iestādes vadītājam pašam nav skaidrs, ko grib pateikt sabiedrībai, dārgu sabiedrisko attiecību firmu algošana būtu naudas šķērdēšana, saka Kažoka,
tādu rīcību salīdzinot ar biezas kosmētikas kārtas likšanu uz līķa – glītāk ir, bet rezultāta ar jaunu dzīvību nav.
"Manuprāt, valsts pārvaldei un arī politiķiem būtu jāizvairās no kārdinājuma pieņemt, ka tikai tādu spēcīgu komunikācijas ekspertu piesaistīšana atrisinās visas viņu komunikācijas problēmas. Galvenā Latvijas valsts pārvaldes komunikāciju problēma ir iestāžu vadītāji un ministri, kuriem nav skaidras izpratnes par to, ko tieši viņi grib komunicēt un kā šie lieliskie komunikāciju eksperti viņiem var šajā komunikācijā palīdzēt," sacīja Kažoka.
Pirms pāris gadiem valsts pārvaldes reformu plānā bijušais Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš kā prioritāti izvirzīja domu, ka valsts pārvaldei jāpāriet uz stratēģisku komunikāciju. Proti, tā ir iestādes vadītāja viena no galvenajām funkcijām. Neizdošanās piemērs ir Finanšu ministrijas nodokļu reforma – politisko kompromisu dēļ izmaiņu pēdējā mirklī bija tik daudz, ka labie informēšanas nodomi izgāzās. Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecina, ka Finanšu ministrija stratēģiskajai komunikācijai un reklāmām par nodokļu reformu un šā gada budžetu paredzējusi vairāk nekā 200 000 eiro tēriņus.