Diskusiju dokumentā izteikts ierosinājums likvidēt šīs mazās iestādes. Tāpat tiek ieteikts izvērtēt radniecīgu iestāžu un funkciju apvienošanas iespējas.
Šo darbību mērķis ir panākt finanšu un administratīvo resursu ietaupījumu, mazināt sadrumstalotību, veicināt racionālāku zināšanu un resursu izmantošanu, tostarp veidojot un īstenojot vienotu politiku. Valsts kanceleja gan piebilst, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi institucionālās optimizācijas nodrošināšanai, darbības īstenošanai nepieciešams neatkarīgs vērtējums, ko varētu veikt, piemēram, Valsts kontrole.
Tāpat dokumentā tiek piedāvāts standartizēt procesus un pēctecīgi veidot vienotus pakalpojumu centrus atbalsta funkciju centralizācijai. Šīs darbības mērķis ir ietaupīt finanšu un administratīvos resursus, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, kā arī panākt mazāku kļūdu iespējamību un veicināt elastīgāku pārvaldību.
Valsts kanceleja skaidro, ka vienotu pakalpojumu centru veidošana ir izplatīta prakse gan biznesa vidē, gan arī citu valstu publiskajās pārvaldēs, piemēram, Igaunijā, Nīderlandē un Kanādā.
Tā Valsts kase jau ir sākusi pilotprojektu grāmatvedības pakalpojuma nodrošināšanai 17 valsts pārvaldes iestādēs.
Līdzīgi būtu nepieciešams izvērtēt iespējamos kvalitātes un efektivitātes ieguvumus, ja resoru vai valsts pārvaldes ietvaros tiktu sniegti, piemēram, personālvadības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības, autoparka uzturēšanas, pasta un sakaru pakalpojumi, tulkošanas pakalpojumi, dokumentu pārvaldība, apsardze, darba drošība, telpu un teritorijas uzkopšana, ēdināšanas pakalpojumi.
Jau ziņots, ka Valsts kanceleja ir nodevusi sabiedrībai izvērtējumam valsts pārvaldes reformu ceļa karti, kurā paredzēti pieci reformu virzieni ar 18 darbībām, kas būtu jāīsteno tuvāko trīs gadu laikā.
Valsts kancelejas piedāvātie reformu virzieni ir sadalīti trīs blokos: valsts pārvaldes funkcijas un procesi, valsts pārvaldes cilvēkresursi un valsts pārvalde un sabiedrība.
Pirmais reformu virziens paredz valsts pārvaldes struktūras vienkāršošanu, funkciju standartizēšanu un sabiedrības kultūras veicināšanu. Otrais virziens paredz efektivitātes programmas ieviešanu, atbildības palielināšanu par rezultātu sasniegšanu. Trešais virziens būs valsts pārvaldes konkurētspējas palielināšana, bet ceturtais virziens paredz elastīgas un efektīvas cilvēkresursu vadības īstenošanu valsts pārvaldē. Piektais reformu virziens ir vērsts uz gudru komunikāciju un atbildīgu līdzdalību.
Priekšlikumus par dokumentu iespējams iesniegt līdz 11.novembrim.
