Pēc viņa teiktā, Valsts kanceleja izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā aicina fokusēties uz valsts pārvaldes funkciju pārskatīšanu – kas no tā, ko valsts pārvalde tagad dara, jāturpina darīt, un no kā varētu atteikties.
Lai to īstenotu, ir "jāpielieto arī pātagas funkcija" – valsts pārvaldes iestādēm nāksies atbrīvoties no noteikta skaita strādājošo, lai algas varētu palielināt cilvēkiem, kas dara tās funkcijas, kas valsts pārvaldē ir nepieciešamas, skaidroja Krieviņš.
Viņš atkārtoti atzina, ka mērķis ir – lai valsts pārvaldē strādājošo atalgojums sasniegtu 80% no algas, kas par līdzvērtīgu darbu tiek maksāta privātajā sektorā.
Pašlaik valsts pārvaldē augstākā līmeņa ierēdņi, kas kopskaitā ir aptuveni 23 cilvēki, mēnesī algā saņem 2441 eiro pirms nodokļu samaksas (bez piemaksām). Taču vairums valsts pārvaldē nodarbināto mēnešalgā pašlaik saņem no 687 eiro līdz aptuveni 907 eiro pirms nodokļu samaksas.
Valsts kanceleja piedāvā likvidēt 7000 darbavietas valsts pārvaldē, no kurām daļa ir vakances. Vakanču skaits pa iestādēm atšķiras – dažviet vakances veido 4% no kopējā darbavietu skaita, citviet tie ir 10%-12%, bet vidēji valsts pārvaldē ir 6,9% vakanču, skaidroja Krieviņš.
Pēc viņa teiktā, plāns likvidēt 7000 jeb 7%-10% darbavietu valsts pārvaldē attieksies arī uz Valsts kanceleju – arī tur samazinās darbavietu skaitu par 7% -10%, atzina Krieviņš, izsakot cerību, ka arī pašvaldības sekos un atteiksies no nevajadzīgām funkcijām, likvidējot attiecīgās darbavietas.
Valsts kancelejas vadītājs piebilda, ka Valsts kancelejai līdz šim bieži vien esot izdevies novērst jaunu darbavietu izveidi valsts pārvaldē.
Vēlams būtu valsts pārvaldē veidot sistēmu, kurā būtu noteikts grozs ar štata vietām, kas tiktu pārdalītas starp resoriem, ja parādās jaunas funkcijas.
Krieviņš tāpat atkārtoti norādīja, ka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) būtu likvidējams, tā funkcijas nododot Valsts kancelejai. Tikmēr par ministriju apvienošanas ideju, kas ik pa laikam izskan, Krieviņš ir piesardzīgs – tādā gadījumā būtu jāvērtē, kāds ieguvums būtu no šādas "mehāniskas apvienošanas".
Atbalsta funkciju centralizācijā, pēc Krieviņa teiktā, gan daudz kas ir darīts – šīs funkcijas centralizētas resoru ietvaros. "Resori ir sacentralizējušies un ir jāiet tālāk," teica Krieviņš, norādot, ka centralizēt varētu IT pakalpojumus valsts pārvaldē, kā to izdarīja Kanāda.
Viņš skaidroja, ka Valsts kancelejas izstrādātais reformu plāns nosūtīts saskaņošanai ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un PKC. Tām lūgts savus viedokļus iesniegt līdz 17.martam. Ja iebilžu nebūs, tad reformu plānu vadībā varētu skatīt marta pēdējā vai aprīļa pirmajā nedēļā.
Savukārt, ja par reformu plānu būs kādi nesaskaņoti jautājumi, tad tas tiks virzīts ierastajā kārtībā - vispirms nonākot valsts sekretāru sanāksmē un pēc tam valdībā. Ar premjeru Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība) reformu plāns ir pārrunāts trīs reizes. "Kopīgiem spēkiem, cerams, ka izdosies (..)," piebilda Krieviņš.
