Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Izvērtējot precizēto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.

Otrdien, 20.augustā, valdība plāno lemt par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā uz vēl vienu termiņu, tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) iepriekš koalīcijas partneriem rekomendēja Muižnieku amatā neapstiprināt. Vēl pirmdien, 19.augustā, koalīcijas partiju vidū nebija vienprātības - atbalstīt vai neatbalstīt Muižnieku LU rektora amatā.

Valsts kancelejā atzina, ka ne Augstskolu likums, ne LU Satversme nenosaka LU rektora vēlēšanu kārtību un norisi LU. Vienlaikus IZM sagatavotajā rīkojuma projektā konstatēts, ka LU rektora vēlēšanās ir pieļauti procesuāli pārkāpumi, neievērojot iekšējos tiesību aktus.

IZM rīkojuma projektā secina, ka, "ja Satversmes sapulce savā darbībā neievēro LU Satversmes sapulces nolikumu, ir pamats uzskatīt, ka tā neievēro ārējo normatīvo aktu - LU Satversmi". Tomēr Valsts kancelejas ieskatā, rīkojuma projektā nav pamatots, kā Ministru kabinets pie šāda secinājuma nonācis.

Tāpat Valsts kancelejā atzina, ka nav saprotams, no kā IZM secinājusi, ka ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, ņemot vērā, ka ne Augstskolu likums, ne LU Satversme nenosaka LU rektora vēlēšanu kārtību un norisi universitātē.

Valsts kancelejā arī vērsa uzmanību uz faktu, ka IZM sagatavotā rīkojuma projekta argumentācijā ir izmantoti apsvērumi, kas izdarīti uz pieņēmumiem. "Ņemot vērā, ka pamatojumam jābūt pēc būtības pareizam un saprotamam, rīkojumā nevar norādīt pieņēmumus, kas nav pamatoti ar pierādījumiem," uzsvēra Valsts kancelejā.

Tādējādi atzinumā secināts, ka nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja LU rektora vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju brīvo gribu.

Vienlaikus Valsts kancelejā atzina, ka IZM nepieciešams izvērtēt Augstskolu likuma atbilstību Latvijas Satversmei,

kā arī nepieciešams pilnveidot augstskolu rektora vēlēšanu procesu.

KONTEKSTS:

Maijā LU Satversmes sapulcē abi rektora amata pretendenti – Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš – saņēma mazāk nekā pusi balsu no 286 sapulces dalībniekiem. Muižniekam gan bija vairāk balsu nekā viņa konkurentam. Vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs paziņoja – viņa ieskatā uzvarējis līdzšinējais rektors Muižnieks.

Taču vairāki LU personāla darbinieki apstrīdēja Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskumu un aicināja sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi.

Jūnija sākumā Satversmes sapulce sanāca atkārtoti, lai balsotu par to, vai piekrīt Muižnieka ievēlēšanai rektora amatā. Muižnieks ar balsu vairākumu tika apstiprināts par augstskolas rektoru.

Pārvēlētais rektors amatā vēl jāapstiprina Ministru kabinetam. Taču izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) vēl nevirza šī jautājuma izskatīšanu valdībā, norādot uz iespējamiem pārkāpumiem procedūrā. Vēlāk Šuplinska atklāja, ka piedāvās valdībai neapstiprināt Muižnieku amatā.

Latvijas Universitāte paziņojusi, ka ir gatava vērsties tiesā, ja Muižnieks netiks apstiprināts amatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti