Valsts galvenais infektologs: Augstskolu darbība klātienē – liels Covid-19 risks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis paudis bažas, ka Covid-19 uzliesmojumu varētu veicināt mācību atsākšanās. Viņš īpaši izceļ tieši augstskolas, jo studenti ne tikai kopā mācās, bet ir aktīvi sabiedriskajā dzīvē, kopā atpūšoties, kā arī dejojot augstskolu deju ansambļos, dziedot koros un kopīgi darbojoties dažādos pulciņos.

ĪSUMĀ:

  • Sākoties jaunajam mācību gadam, virkne augstskolu lēmušas studijas organizēt klātienē.
  • Eksperti: tas rada lielu risku, ka Covid-19 varētu atkal uzliesmot.
  • Vienlaikus norāda – šobrīd situācija Latvijā ir gana laba, lai studētu klātienē.
  • Augstskolām ir jāizvērtē, vai visam jānotiek augstskolu telpās.

Studenti un Covid – klātienes studijas draud ar covid uzliesmojumu, tomēr šobrīd satraukumam nav pamata
00:00 / 03:12
Lejuplādēt

Šis viss rada augstāku saslimstības risku, un pieredze citās pasaules valstīs to pierādot, pauda Dumpis.

Viņš gan uzsvēra – ir lietas, kuras nevar apgūt attālināti un tās, protams, nav jāatceļ, bet svarīgi tomēr iespējami maz organizēt mācības un dažādas nodarbības klātienē.

Uga Dumpis: Augstskolu darbība klātiene – liels Covid-19 risks
00:00 / 00:58
Lejuplādēt

Dumpis skaidroja, ka risks ir nevis mācības kā tādas, jo telpās noteikti tiks ievēroti visi piesardzības principi, bet tas, ka studenti ir ļoti sociāli aktīvi, un pasaules pieredze rāda, ka viņi ne pārāk sekmīgi izpilda distancēšanās norādījumus ārpus tām telpām.

“Piemēram, ja ir bijusi kaut kāda ballīte un pēc tam inficējušies ierodas uz lekciju, kur ir 50 cilvēki, tādā veidā var notikt infekcijas pārnese,” skaidroja Dumpis.

“Vienkārši jāizvairās darīt nevajadzīgi riskantas lietas,” sacīja infektologs.

“Koris jau ir tas pats - cilvēki no dažādām vietām, dažādām darbavietām, no dažādām fakultātēm, piemēram, sanāk kopā lielā barā un dzied, kas ir augsts risks,” piebilda Dumpis.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs piekrīt – riski pastāv, tomēr lēmumus pieņem, balstoties šī brīža situācijā, tādēļ nedz klātienes studijas, nedz arī interešu izglītība šobrīd nebūtu jāliedz. Tomēr svarīgi ievērot piesardzības noteikumus.

“Tagad slimo gados jauni cilvēki. Diskotēkas, bāri, vietas, kur satiekas jaunieši – jauni cilvēki slimo vairāk. Apgalvojums, ka šie riski [atsākoties klātienes studijām] varētu būt identiski arī Latvijā – tas noteikti varētu būt. Mēs vienmēr orientējamies uz to, kāda ir pašreizējā situācija. Situācija, protams, var strauji mainīties un līdz ar to var būt arī atsevišķi pasākumi, kas mazināti vai atcelti. Dotajā brīdī, ievērojot pietiekamu piesardzību, šie pasākumi tik tālu ir atļauti,” skaidroja Perevoščikovs.

Lielāko Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvji norāda – studiju process notiks dalīti.

Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē klātienes studijas atsāksies vien 5. oktobrī, bet arī tad tikai tās nodarbības, kuras attālināti nevar veikt. Lekcijas turpinās vadīt attālināti.

Arī Rīgas Tehniskajā universitātē plāno rīkoties līdzīgi. Abās universitātēs darbu atsāks arī kori un tautas deju ansambļi, tomēr tiem nāksies ievērot epidemioloģiskās prasības.

Latvijas Universitāte (LU) plāno rīkoties līdzīgi – ir iespējas strādāt arī attālināti.

“Ņemot vērā to, ka programmas ir akreditētas uz studijām klātienē, mēs tomēr pēc iespējas organizēsim studijas klātienē. Bet universitāte ir noteikusi kritērijus, kādos gadījumos to var darīt attālināti. Tātad, ja ir lielās grupas, vairāk nekā 50 studentu un nav pietiekami lielu auditoriju. Arī gadījumos, ja ir vairākas programmas kopā vai, ja vairāk nekā pusei studentu ir jāievēro pašizolācija, tad arī mēs pārceļam studijas,” pastāstīja LU studiju departamenta direktore Agnese Līgotne.

Gan eksperti, gan arī augstskolu pārstāvji norādīja, ka šī brīža sistēma nav akmenī kalta. Tādēļ, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, gan mācību, gan arī interešu izglītības norise augstskolās varētu tikt pakļauta stingrākiem ierobežojumiem.

KONTEKSTS:

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti