Valsts drošības dienesta atbilde uz Latvijas Radio jautājumiem

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, Valsts drošības dienests (VDD) informē, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn Latvijas nacionālajai drošībai būtiskāko apdraudējumu radīja Krievijas specdienesti. Turklāt VDD rīcībā esošās informācijas analīze liecina, ka šim apdraudējumam nav tendence samazināties.

Krievijas specdienestu – Federālā drošības dienesta (FSB), Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) un Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) – interešu loks attiecībā uz Latviju ir plašs, iekļaujot kā NATO sabiedroto spēku klātbūtni mūsu valsts teritorijā un citus ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un ārpolitiku saistītus jautājumus, tā arī iekšpolitiskās aktualitātes un ekonomisko situāciju valstī, īpaši Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru un projektu attīstības plānus.

Krievijas specdienestu aktivitātes ir vērstas uz apsteidzošas informācijas iegūšanu nolūkā ietekmēt politiskos, ekonomiskos un citus procesus Latvijā atbilstoši Krievijas interesēm. Viens no vērtīgākajiem šādas informācijas avotiem ir valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām ir pieejama arī publiski nepieejama informācija, ko Krievijas specdienesti var izmantot savās interesēs.

Pretizlūkošanas un operatīvo darbību rezultātā VDD ir konstatējis, ka Latvijas iedzīvotāji būtiskākajiem pretizlūkošanas riskiem, tai skaitā vervēšanas mēģinājumiem, ir pakļauti, iebraucot un uzturoties Krievijas teritorijā. Tas skaidrojams ar to, ka Krievijas specdienestiem savas valsts teritorijā nav jāuztraucas par Latvijas valsts drošības iestāžu īstenotajiem pretizlūkošanas pasākumiem un tie var izmantot plašu instrumentu klāstu, lai piespiestu Latvijas valstspiederīgos iesaistīties slepenajā sadarbībā. Savukārt personu iesaistīšana slepenajā sadarbībā ļauj vēlāk šīs personas izmantot gan informācijas ieguvei, gan citu darbību veikšanai jau Latvijas teritorijā vai citās NATO vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn izlūkaktivitāšu vēriena ziņā no Krievijas specdienestiem pret Latviju aktīvi darbojās FSB. Atzīmējams, ka FSB savās interesēs aktīvi izmanto robežas šķērsošanas procedūru: dokumentu pārbaudes, intervijas robežas šķērsošanas laikā, muitas un migrācijas procesu kontroli. Vervēšanai labvēlīgu apstākļu radīšanai FSB iesaista arī Krievijas Federālo muitas dienestu un Iekšlietu ministrijas Galveno migrācijas jautājumu pārvaldi. Šīs struktūras tiek piesaistītas, lai, izmantojot šķietamas nepilnības ceļošanas dokumentācijā vai pārkāpumus robežšķērsošanas procedūrā, inkriminētu Latvijas iedzīvotājiem administratīvus vai kriminālus pārkāpumus, tādējādi izdarot uz tiem psiholoģisku spiedienu un mudinot uz sadarbību. Līdz ar to Krievijas specdienesti interesi iesaistīšanai slepenajā sadarbībā var izrādīt būtībā par jebkuru Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no tā, vai personai ir piekļuve valsts noslēpumam, ja vien tiek saskatīta iespēja tūlītēji vai ilgtermiņā šo personu izmantot savu interešu realizēšanā.

Tāpat FSB turpina aktīvi izmantot tā kontrolē esošos Krievijas kontrabandas grupējumus, kas darbojas Latvijas pierobežā.

Krievijas specdienestu redzeslokā atrodas arī prokremliskie aktīvisti, kuri īsteno Kremļa humanitārās ietekmes pasākumus Latvijā – tautiešu politiku, Krievijai labvēlīgas vēsturisko notikumu izpratnes veicināšanu un propagandas kampaņu izvēršanu. Tāpat Krievijas specdienestu interešu lokā atrodas starpvalstu „sadarbības” projektos iesaistītas personas – akadēmiskās un zinātniskās vides profesionāļi, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki un pašvaldību amatpersonas.

Kopumā VDD iegūtā informācija liecina, ka, neskatoties uz augstajām tehniskajām iespējām izvērst aktivitātes datu un informācijas ieguvei, interese par personu vervēšanu no Krievijas specdienestu puses nav mazinājusies. Personu sniegtā informācija ir vienīgā, kas nodrošina iespēju pārbaudīt un precizēt sākotnējo, no tehniskiem līdzekļiem iegūto informāciju.

Attiecībā uz notiesāto spiegu skaitu varam norādīt, ka Latvijā saukt pie atbildības personas, kuras darbojušās pret Latvijas Republiku un tieši vai ar citas personas starpniecību nodevušas informāciju Krievijas specdienestiem, ilgstoši apgrūtināja nepilnīgais tiesiskais regulējums spiegošanas jomā. 2016. gada aprīlī pēc Latvijas valsts drošības iestāžu ierosinājuma tika pieņemti būtiski grozījumi Krimināllikumā, papildinot pantu par spiegošanu. VDD ir informējis sabiedrību par trim kriminālprocesiem pret Latvijas valstspiederīgajiem par spiegošanu Krievijas labā, un pērn divās no šīm lietām tika piespriesti notiesājoši spriedumi.

Jāatzīmē, ka lielākos izaicinājumus ar krimināltiesiskiem instrumentiem vērsties pret spiegošanu rada tieši apstāklis, ka šādas prettiesiskas sadarbības izveidošana un turpmākā vadīšana notiek Krievijas teritorijā. Turklāt līdz 2016. gadam Krimināllikums paredzēja pierādīt, ka persona tieši apzinājusies sadarbību ar ārvalstu izlūkdienestiem un spiegojusi to uzdevumā. Praksē ne vienmēr informācijas vākšana un nodošana notiek ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā – Krievijas specdienesti plaši izmanto arī citas valsts institūcijas un arī nevalstiskās organizācijas kā piesegu. Turklāt persona spiegošanu var izdarīt arī pēc savas iniciatīvas – ne vienmēr tiek pildīts konkrēts uzdevums.

Šobrīd, pēc 2016. gadā veiktajiem grozījumiem, ir pietiekami, ja persona apzinās, ka tā prettiesiski vāc vai nodod informāciju ārvalstij – arī tad, ja šāda nodošana notiek caur starpniekiem un bez īpaša uzdevuma. Informācijas vākšana tieši izlūkdienesta uzdevumā jāpierāda, ja vākta vai nodota informācija, kas netiek aizsargāta ar normatīvo regulējumu. Šādos gadījumos atbildība, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, paredzēta par pašu sadarbības faktu – apzināta prettiesiska sadarbošanās ar ārvalstu specdienestiem ir noziegums.

Grozījumiem mūsu Krimināllikumā, ar ko spiegošanas pants tika izteikts jaunā redakcijā, par pamatu tika ņemta tuvāko kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – pieredze. Izvērtējot Igaunijā un Lietuvā konstatētos gadījumus, Latvijas valsts drošības iestādes secināja, ka vairāki šādi gadījumi Latvijā nemaz netika uzskatīti par noziegumiem tobrīd spēkā esošā Krimināllikuma regulējuma izpratnē.

Vienlaikus jānorāda, ka, atklājot spiegošanas gadījumus, VDD izmanto arī citus tiesiskos instrumentus. Piemēram, ārvalstniekus iekļauj personu sarakstā, kuriem iebraukšana Latvijā ir liegta. Savukārt Latvijas pilsoņiem, kuriem ir pieeja valsts noslēpumam, konstatējot pazīmes, kas var liecināt par iespējamiem pretizlūkošanas riskiem, tiek liegta pieeja valsts noslēpumam.

Līdztekus pretizlūkošanas pasākumiem, kuri tiek īstenoti nolūkā identificēt un novērst naidīgu ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā, VDD regulāri veic valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu izglītošanu par pretizlūkošanas riskiem.

Vairāk informācijas par ārvalstu specdienestu īstenotajām aktivitātēm un VDD veiktajiem pretizlūkošanas pasākumiem varat iegūt, iepazīstoties ar VDD publisko darbības pārskatu par 2018. gadu. Tas pieejams VDD mājaslapā.  

Ar cieņu,

VDD

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti