Valsts darba inspekcijas Rīgas reģionā trūkst trešdaļas no nepieciešamajiem inspektoriem

Par darba drošības pārkāpumiem iedzīvotāji anonīmi var informēt Valsts darba inspekciju. To 24. oktobrī darīja arī Latvijas Radio programmu producente Ieva Zeiza. Viņa bija novērojusi cilvēkus, kas uz piecu stāvu augstumā esošā Finanšu ministrijas ēkas jumta strādāja bez drošības stiprinājumiem. Pārbaude bija ieplānota vien pēc 19 dienām, bet nelaime, kas atņēma viena strādnieka dzīvību, nāca ātrāk. Pēc nelaimes gadījuma no amata atkāpusies ēkas pārraudzītāja - "Valsts nekustamo īpašumu" valdes locekle Kitija Griškevica. Kādēļ ziņojumi par tik nopietniem darba drošības pārkāpumiem tiek pārbaudīti tik novēloti un vai iedzīvotāju sūdzības tiek prioritarizētas, pētīja Latvijas Radio.

Valsts darba inspekcijas Rīgas reģionā trūkst trešās daļas no nepieciešamajiem inspektoriemKristaps Feldmanis

    24. oktobrī Latvijas Radio programmu producente Ieva Zeiza, zvanot uz Valsts darba inspekcijas anonīmo tālruni, norādīja uz darba drošības pārkāpumiem, proti, uz Finanšu ministrijas jumta strādājošie remontstrādnieki tur atradās bez drošības stiprinājumiem.

    "Man ir tā nelaime būt kabinetā, kas ir tieši pretī Finanšu ministrijas jumtam, pa kuru nu jau vairākas nedēļas staigāja strādnieki, kuri nesprādzējās, un mēs ar kolēģiem visu laiku baidījāmies, ka tur varētu notikt nelaime, jo tas neizskatās droši, tas ir ļoti augstu, un 24. oktobrī es zvanīju uz darba inspekcijas anonīmo tālruni, lai lūgtu viņus atbraukt un pārbaudīt ar cerību, ka pārbaude varbūt varētu mainīt viņu attieksmi un cilvēki sāktu sprādzēties," saka Zeiza.

    Jau vēlāk kļuva zināms – Valsts darba inspekcija, atsaucoties uz šo ziņu, pārbaudi objektā bija plānojusi vien pēc 19 dienām – 11. novembrī. Tomēr nelaime nāca ātrāk – 8. novembra agrā pēcpusdienā no Finanšu ministrijas piektā stāva jumta viens strādnieks līdz ar uz jumta sakrautajām skaidu plāksnēm nokrita un no gūtajiem ievainojumiem turpat arī mira. Šis negadījums iezīmē darba drošības noteikumu ievērošanas nozīmi un arī to, cik svarīgi uz ziņojumiem par pārkāpumiem reaģēt savlaicīgi.

    Valsts darba inspekcijā skaidro, ka mēnesī no dažādiem kanāliem tā saņem ap 290 ziņojumu.

    Gadījumos, ja darbi ir īslaicīgi, piemēram, sniega tīrīšana no jumta, tad uz pārbaudēm inspektori dodas operatīvi, tomēr ikdienā no sūdzības saņemšanas līdz apsekojumam ilgst aptuveni divas ar pusi nedēļas. Tik ilgs reaģēšanas laiks ir tādēļ, ka inspekcijai ir nepietiekoša kapacitāte.

    Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne stāsta, ka šobrīd Rīgas reģionā ir 17 vakantas inspektora vietas. Tie ir 33% no kopējā amata vietu skaita. Puķukalne skaidro, ka šī situācija par trešdaļu paildzina reaģēšanas laiku.

    "Protams, mēs gribētu veikt visus apsekojumus nekavējoties un pārbaudīt visu informāciju, ko mums sniedz, taču mūsu resurss ir ierobežots un dažkārt to apsekojumu būtība ir gana sarežģīta un bīstama. Ne vienmēr mēs uz visiem apsekojumiem varam sūtīt visus inspektorus. Arī tur, kur tiek veikti darbi augstumā, var apsekot ne visi inspektori. Tā ir īpaša bīstamība," norāda Puķukalne.

    Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš Latvijas Radio skaidro, ka īpaši būvniecības jomā veikt pārbaudi trīs nedēļas pēc ziņas saņemšanas ir krietni novēloti, tomēr viņš norāda – visticamāk, visa pamatā ir Valsts darba inspekcijas nepietiekoša kapacitāte.

    "Valsts darba inspekcijas kapacitāte ir līdzīgs jautājums, kā medicīnā pašlaik. Tur situācija ir gauži līdzīga tādā ziņā, ka arī viņiem ir vakances nepārtraukti neaizpildītas, atalgojums ir tāds, kāds tas ir, respektīvi - ārkārtīgi zems. Tas beidzas ar to, ka ir kādā brīdī par īsu. Otra lieta, ka būvniecība ir nozare, kur, ja tu neesi uzreiz pēc 20 minūtēm, tad īsti nav jēgas nākt vispār. Ja nevar uzreiz, tad nākt pēc brīža uz kādu plānotu pārbaudi un skatīties kompleksi… Vēl viena lieta būvniecībā - tā traģiskā problēma, ka ir lētākā cena par tāmēm, kurās nav iekļautas prasības darba aizsardzības nodrošināšanai. Tur tādas pozīcijas vienkārši nav," saka Vanadziņš.

    Tikmēr Saeimas par nozari atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride  ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka līdz šim viņa vadītajā komisijā jautājumi par situāciju Valsts darba inspekcijā nav skatīti. Savukārt, uzņemoties atbildību par notikušo nelaimi uz Finanšu ministrijas jumta būvdarbu laikā, no amata atkāpusies "Valsts nekustamo īpašumu" valdes locekle Kitija Gruškevica.

    "Es jūtos morāli atbildīga par šo negadījumu, un ar šo soli es vēlētos pievērst gan žurnālistu, gan sabiedrības uzmanību darba drošībai, jo cilvēka dzīvība ir pirmajā vietā. Pēdējā darba diena būs piektdien. - Tas lēmums ir pilnībā jūsu pieņemts? Nekāda spiediena no padomes vai kolēģiem nav bijis? - Jā, lēmums ir pilnībā mans," sarunā pauž Gruškevica.

    Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne Latvijas Radio skaidroja, ka jau kādu laiku tiek runāts par speciālas operatīvās vienības izveidi, lai uz ziņojumiem par potenciāli īpaši nopietniem pārkāpumiem būtu iespējams reaģēt operatīvāk, tomēr šobrīd šādas vienības vēl nav. Tuvākajā laikā arī plānots izvērtēt drošības situāciju citos VNĪ attīstītajos projektos.

    Valsts darba inspekcijā atzīst – būvobjektos šādi drošības noteikumu pārkāpumi ir regulāra parādība, un tieši šī nozare ir līderis smagu un letālu traumu ziņā. Kopumā šogad reģistrēts jau vairāk nekā pusotrs tūkstotis nelaimes gadījumu darbā, no kuriem 152 gadījumos darbinieki guvuši smagas traumas, bet 16 – gājuši bojā. Trešdaļa nāves gadījumu fiksēti tieši būvniecības nozarē.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti