Valsts darba inspekcija sāk informatīvu kampaņu par emocionālo labsajūtu darba vietās

Valsts darba inspekcija 23. septembrī sāk informatīvu kampaņu par emocionālo labsajūtu darba vietās. 150 valsts un pašvaldību iestādēs ar augstu stresa līmeni un arodslimību risku izsūtīs anketas. Tās aizpildot, darbinieki var anonīmi ziņot par mikroklimatu savā darba vietā. Kampaņas mērķis ir izglītot darba devējus par darbinieku emocionālo stāvokli un vidi uzņēmumā. Inspekcijā tiek saņemts arvien vairāk sūdzību par nelabvēlīgu darba vidi un no tā izrietošām sekām.

Valsts darba inspekcija sāk informatīvu kampaņu par emocionālo labsajūtu darba vietāsPaula Dēvica

    "Vadītājs publiski aizskar darbinieku godu un cieņu. Tas izpaužas gan kā necienīgas leksikas lietošana, gan priekšmetu mešana virsū, kā arī miesas bojājumu nodarīšana. Tas rada nepārtrauktu psiholoģisko spiedienu un teroru."

    "Darbs 12 un 24 stundu režīmā pie monitora ir nepārtraukts, bez iespējas kaut nedaudz atpūsties. Vai darbinieku trūkums var būt par iemeslu pārliekai cilvēku nodarbināšanai līdz pilnīgam spēku izsīkumam?”

    "...Būtu patīkami, ja priekšniecība spētu novērtēt un saprast darbinieku ieguldīto spēku pie slodzes un katru reizi, kad ir vainīgi paši, prastu tikt galā un nejauktu mums darba procesu, jo grūti ir strādāt, un nospiež ne tikai darba slodze, bet arī psiholoģiski."

    Šādas un līdzīgas sūdzības pēdējā laikā arvien biežāk saņem Valsts darba inspekcijā. Darbinieku emocionālo stāvokli ietekmē vairāki riska faktori, kā stress, liels darba apjoms, augstas prasības un kolēģu attieksme. Lai apsekotu mikroklimatu uzņēmumos, inspekcija šodien uzsāk informatīvu kampaņu. Tās laikā uzņēmumiem izsūtīs anketu, ko anonīmi varēs aizpildīt iestādes darbinieki.

    „Nedēļu viņi aizpildīs šīs anketas, mēs pēc tam apkoposim. 14. oktobrī mēs iesim uz šīm iestādēm jau ar rezultātiem un stāstīsim darba devējam, ko mēs redzam. Mēģināsim viņam dot kādus ieteikumus. Protams, gatavu recepti mēs nevarēsim iedot, jo tas viss ir atkarīgs galvenokārt no paša darba devēja.

    Mēs noteikti nevienu nesodīsim, arī ja mēs konstatēsim, ka šī situācija ir gana slikta. Tas nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir pievērst darba devēju uzmanību šai problēmai,” norāda inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.

    Inspekcijas pārstāve stāsta, ka bieži vien darba devējs par šādām problēmām nemaz nenojauš. Darbinieki baidās vai negrib runāt. Turklāt geštaltterapeite Elīna Zelčāne stāsta, ka reizēm cilvēki paši nespēj konstatēt, ka atrodas nelabvēlīgā vidē. Un tas var novest pie emocionālām un fiziskām problēmām. Tomēr svarīgi ir to savlaicīgi konstatēt.

    „Vai nu tev ir galvassāpes, nākot mājās, vai tev ir tāds stress, ka jūti, ka pat sākušies [sirds] pārsitieni. Ļoti bieži tas ir ļoti izteikts nogurums, pat spēku izsīkums. Tas, kas attiecas uz psiholoģisko pusi, – tā ir nevēlēšanās iesaistīties ārpusdarba pasākumos, nevēlēšanās varbūt reizēm komunicēt ar kolēģiem, izvairīšanās. Dažkārt tā ir atrunu meklēšana, kāpēc lai nebūtu kaut kas jādara,” skaidro Zelčāne.

    Ja šādas sajūtas ignorē, tas var novest pie izdegšanas sindroma. Visbiežāk izdegšanas sindromu cilvēkā pamana kolēģi. Tādā gadījumā jāvēršas pie speciālistiem, kā arī jāmēģina atrisināt organizatoriskas darba vides problēmas. Arodārste Jeļena Reste uzsver, ka tieši tās ir cēlonis izdegšanai. Tomēr jāvērš uzmanība ne tikai uz emocionālo veselību, bet arī fizisko. Arvien biežāk cilvēkiem konstatē veselības problēmas, ko izraisa darbs. Tās sauc par arodslimībām.

    „Arodslimības ir tādas slimības, kuras attīstās tikai no darba faktoru ietekmes un kad nav citu faktoru, kas varētu veicināt šo slimību attīstību. Parasti tie ir dažādi fizikālie faktori, piemēram, vibrācija, troksnis, smagumu celšana, ķīmiskās vielas, intoksikācijas,” stāsta Reste.

    Piemēram, ilgstoša sēdēšana pie datora neērtā krēslā gadu gaitā var izraisīt muguras problēmas. Tāpēc svarīgi ir katram pašam sekot līdzi ne tikai emocionālajam stāvoklim, bet arī tam, lai kabinetā būtu ērts krēsls un atbilstošs galds. Ārsti iesaka nebaidīties runāt ar darba devēju par savām sajūtām, jo ne vienmēr problēmas ir viegli pamanāmas. Tomēr, ja komunikācija ar darba devēju nav iespējama, pēc iespējas ātrāk jāvēršas Valsts darba inspekcijā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti