Valsts budžeta kavēšanās dēļ var būt apdraudēta iespēja EP vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī

Aizkavējoties 2019. gada valsts budžeta apstiprināšanai, var būt apdraudēta iespēja maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsot jebkurā iecirknī, vēsta laikraksts "Diena", atsaucoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Arņa Cimdara bažām.

EP vēlēšanās ierasti balsošana notikusi tikai noteiktā iecirknī atbilstoši vēlētāju reģistram, taču pērn Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem EP vēlēšanu likumā, piedāvājot plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās un vienlaikus ieslēdzot zaļo gaismu arī vēlēšanu sistēmas attīstībai. Tas ļautu iepriekš - triju dienu laikā pirms vispārējās EP vēlēšanu dienas 25. maijā - balsot jebkurā vēlētājam ērtā iecirknī. Lai to nodrošinātu, iecirkņos jāievieš iespēja tiešsaistē fiksēt, ka vēlētājs ieradies nobalsot iepriekš un to darīs citā iecirknī, lai tur, kur vēlētājs reģistrēts, varētu pārliecināties, vai pilsonis nav jau nobalsojis.

Veiksmīgi ieviešot šo datu apmaiņas risinājumu, nākotnē projektu attīstītu un izmantotu arī pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, lai ļautu iepriekšējās dienās nobalsot jebkurā iecirknī, turklāt Saeimas vēlēšanās izmantojot gan pasi, gan eID karti un iztiekot bez vēlētāja apliecības, kāda pirms 13. Saeimas vēlēšanām bija jāizņem tiem, kuru rīcībā ir tikai eID karte, raksta "Diena".

CVK likumprojekta anotācijā norādīja, ka, lai ieviestu tiešsaistes reģistru vēlētāju datu apmaiņai par iepriekšēju nobalsošanu jebkurā iecirknī, šā gada budžetā jāparedz 300 000 eiro, taču saistībā ar 2019. gada valsts budžeta kavēšanos ieilgušo valdības veidošanas sarunu dēļ CVK priekšsēdētājs Cimdars varētu ķerties pie "trauksmes zvana", ja drīzumā nebūs skaidra apliecinājuma, ka minēto jauninājumu ieviešana netiks traucēta, vēsta laikraksts.

Kā norāda Cimdars, pastāv iespēja, ka minētajiem vēlēšanu sistēmas attīstības plāniem var pienākt kritisks brīdis.

"Ja līdz janvāra priekšpēdējai nedēļai nebūs skaidra apliecinājuma par datu apmaiņas sistēmas ieviešanai nepieciešamo finansējumu, nāksies domāt par atpakaļgaitas ieslēgšanu," "Dienai" atzinis Cimdars.

Pēc viņa teiktā, tādā gadījumā parlamentam būs steidzami jānolemj, ka šī attīstība pagaidām nenotiek, un jāatliek tā uz nezināmu laiku.

Tomēr arī 13. Saeimas deputāti jau ir atbalstījuši ar vēlēšanu sistēmas attīstības plāniem saistītus grozījumus Vēlētāju reģistra likumā un Vēlēšanu komisiju likumā, kas stājas spēkā tieši šodien. "Līdz ar šiem Saeimas lēmumiem juridiskais pamats ir, tas varētu liecināt, ka arī jaunā Saeima konceptuāli atbalsta virzību uz vēlēšanu iespēju paplašināšanu. Tāpēc ir pamats optimismam, ka nepieciešamais finansējums tiks piešķirts," paudis Cimdars.

Par EP vēlēšanu likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") izprotot šīs rūpes, bet uzskatot, ka situācija nav kritiska. "Es obligāti celtu traci, ja es būtu CVK vadītājs un man būtu bažas par nepietiekamiem līdzekļiem vēlēšanu popularizēšanai un arī sistēmas pilnveidošanai. Tomēr jāsaka, ka principā CVK budžets ir pietiekami liels arī tajos gados, kad vēlēšanas nenotiek, tāpēc ir manevra iespējas un ietaupījumi, lai atļautos realizēt šādus perspektīvus projektus."

Vienlaikus CVK vēl pašreizējā sastāvā turpina EP vēlēšanu sagatavošanas darbus. Tomēr CVK sastāvs, kā pēc katrām Saeimas vēlēšanām, drīz jāmaina atbilstoši parlamenta sastāvam. Paredzams, ka februārī katra Saeimā ievēlētā frakcija izraudzīsies vienu pārstāvi darbam CVK. Viņiem tāpat kā šajā komisijas sastāvā pievienosies viens Augstākās tiesas virzīts delegāts. Savukārt komisijas priekšsēdētājs jāapstiprina Saeimai. CVK vadītājs uzskata, ka ar EP vēlēšanu kandidātu sarakstiem, kurus jāsāk iesniegt martā, vajadzētu strādāt jau jaunajam CVK sastāvam. Frakcijas par kandidātiem uz CVK lēmumus vēl nav pieņēmušas, vēsta laikraksts.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti