Panorāma

Zemessargi zvēr uzticību Latvijai

Panorāma

Ekonomikas izaugsme Latvijā palēnināsies

Valsts valodas centrs atspēko ANO bažas

Valsts atspēko ANO bažas par valodas normām; krievu valodas aktīvisti plāno tās izmantot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kopš ANO Cilvēktiesību komiteja publiskoja rekomendācijas cilvēktiesību situācijas uzlabošanai Latvijā, pagājusi pusotra nedēļa, bet publiskajā telpā joprojām parādās dažādi viedokļi par to, cik daudz un kādā formā ieteikumi būtu jāņem vērā. Tikmēr daži Latvijas krievvalodīgo pārstāvji steidz izmantot ANO kritiku, lai provocētu situāciju, un krievu skolu atbalsta štābs gatavojas jaunai demonstrācijai.  

No vairāk nekā divdesmit Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas rekomendācijām visskaļākās diskusijas izraisījis rosinājums vērtēt, vai valsts valodu regulējošās normas Latvijā nav diskriminējošas pret kādu sabiedrības grupu. Ārlietu ministrijā uzskata - medijos izskanējusī tēze, ka ANO it kā secinājis, ka Latvijas valsts valodas likums ir diskriminējošs, ir vien nekorekta interpretācija.

„Komiteja izsaka bažas, ka normatīvā bāze, kas nav tikai likums, tie varētu būt arī valdības noteikumi un šo noteikumu piemērošana varētu izraisīt kaut kādus diskriminējošus efektus. Un tāpēc lūdz šo jautājumu izskatīt, lai pārliecinātos, ka tā tas nenotiek. Bet tas nenozīmē, ka viņi atrod vainu pašā likumā. Tā tas nav,” skaidro  Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs.

Turklāt rekomendācijām ir ieteikuma raksturs – ja Latvija kādai nepiekrīt, var tās tikai pieņemt zināšanai. ANO Cilvēktiesību komiteja, strādājot pie rekomendācijām, uzklausīja arī nevalstisko organizāciju “Latvijas Cilvēktiesību komiteja”, kura ir viena no krievu skolu aizstāvības un divvalodības aktivitāšu kūrētājām. Tās pārstāvis Vladimirs Buzajevs pārliecināts, ka ANO ieteikums vērtēt valodas likumu ir tieši viņu nopelns, un nevis grasās nolikt to plauktā zināšanai, bet gan lietot kā vēl vienu instrumentu divvalodības virzīšanai.

„Ļoti dīvaini, ka 38% iedzīvotāju valoda mūsu likuma izpratnē ir svešvaloda, ka ir nepieciešams 2018.gadā likvidēt vispār likvidēt izglītību mazākumtautību valodās,” spriež Buzajevs.

Tiesa, Izglītības ministrijas plāns ir nevis slēgt mazākumtautību skolas, bet palielināt latviski mācāmo priekšmetu daudzumu tajās. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš stingri uzskata - Valsts valodas likums nav mīkstināms. Viņaprāt, pašreizējā situācija ir drīzāk diskriminējoša tiem, kuri prot valsts valodu, bet krievu valodas nezināšanas dēļ nevar atrast darbu.

„Šis 1999.gadā un 2000.gadā spēkā stājies likums ir mazāk stingrs, nekā tas bija pirms tam. Sevišķi attiecībā uz valodas prasmi dažādu profesiju pārstāvjiem un tamlīdzīgi. [..] un tas diemžēl arī izpaužas tajā ziņā, ka valodas lietojums neuzlabojas tik strauji, kā mēs to gribētu,” atzīmē Baltiņš.

Tikmēr Satversmes aizsardzības birojs nolēmis informēt sabiedrību, ka “Latvijas cilvēktiesību komiteja” aizvadīto divu gadu laikā saņēmusi 1871 eiro lielu finansējumu no Krievijas organizācijas - “Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds”, tā dodot mājienu, kādas intereses šī organizācija pārstāv.

Buzajevs gan skaidro, ka finansējumam ir subsīdijas raksturs.

„Saskaņā ar to mums nav nekādu uzdevumu no Maskavas. Tas ir mūsu ikdienišķās darbības atbalsts,” norāda Buzajevs.

Latvijas Ārlietu ministrijā Krievijas naudas iespējamo ietekmi uz ANO rekomendācijām sauc par pilnīgām muļķībām. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija jau paguvusi izplatīt paziņojumu, ka uzstāj uz ANO rekomendāciju izpildi Latvijā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti