Pusdiena

No Eiropola noplūduši dati par terorisma lietu izmeklēšanu

Pusdiena

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vēlēs jaunu vadību

Valsts atkal atsaka Jelgavas novadam aizdevumu, lai Caune no drauga pirktu kultūras namu

Valsts atkal atsaka Jelgavas novadam aizdevumu, lai Caune no drauga pirktu kultūras namu

Finanšu ministrijai nācies brīdināt Jelgavas novada domi, lai tā ar savu naudu rīkojas likumīgi un lietderīgi, kā arī norādīt, ka par budžeta racionāliem tēriņiem atbildīgs domes priekšsēdētājs. Tāda rīcība seko pēc tam, kad Jelgavas novada dome jau otro reizi prasīja valsts aizņēmumu, lai no novada mēra „zaļzemnieka” Ziedoņa Caunes drauga par acīmredzami paaugstinātu cenu nopirktu kultūras namu. Novads no šīs ieceres vēl atkāpties negrasās.

Ieceri no Jelgavas novada šefa „zaļzemnieka” Ziedoņa Caunes drauga lielsaimnieka Ulda Antipina tomēr pirkt Lielvircavas kultūras namu pašvaldība aktualizēja pēc trīs gadu pauzes.

Šoreiz domes vairākums lēma darījumu realizēt divos piegājienos, vispirms nopērkot pusi kultūras nama. Tādēļ dome Valsts kasei lūdza pusi no zemnieka prasītās cenas – 285 000 eiro. Pats Caune līdzīgi kā iepriekšējā lemšanā arī šoreiz domes sēdē nepiedalījās. Par jautājumu izcēlās plašas debates opozīcijā.

„Mazā cilvēku skaita dēļ Lielvircavas skola varētu tikt reorganizēta. Mēs neesam izskatījuši, ka varētu neiztērēt tik lielu naudu, iegādājoties kultūras namu, ja mums pašiem, iespējams, tūlīt atbrīvosies telpas,” teica deputāte Irina Dolgova („Saskaņa”).

Savukārt deputāts Kārlis Rimša (Reģionu alianse) aicināja šajā domes sēdē lēmumu nepieņemt: „Jo es varu saderēt, ka atkal beigsies ar to pašu un būs vēl sliktāk. Un tad mēs redzēsim, kurš patiešām būs īstais kultūras ienaidnieks!”

Tikmēr „Vienotības” deputāts Madars Lasmanis atzina, ka deputātu lemšanai nodotais „juridiskais dokuments diemžēl ir kārtējais juridiskais brāķis”.

„Es domāju, ka tas viss atkal beigsies ar to, ka Valsts kase to izbrāķēs. Deputātiem gribu atgādināt, ka valstī pastāv mantas izšķērdēšanas novēršanas likums – mēs, nobalsojot par brāķi, katrs personīgi uzņemamies atbildību ar savu maciņu!” norādīja Lasmanis.

Tieši to pēc prasījuma izvērtēšanas novada domei norāda arī Finanšu ministrija. Atbildē teikts, ka mērs atbild par racionālu budžeta izlietojumu, ka ar naudu jārīkojas likumīgi un lietderīgi, bet zemnieka prasītā maksa par ēkas daļu ir divarpus reižu augstāka par tirgus novērtējumu. Tāpēc Pašvaldību aizņēmumu kontroles padome novada lūgumu noraidījusi. Tādējādi vismaz ar valsts aizdevumu Jelgavas novada domei līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām šo darījumu neizdosies īstenot.

„Finanšu ministrija jau vairākkārt ir norādījusi, ka pašvaldībai šis jautājums ir detalizēti jāizvērtē,” stāstīja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļas vadītāja un Pašvaldību aizņēmumu kontroles padomes priekšsēdētāja vietniece Baiba Tisenkopfa.

„Dome šo jautājumu jau ir skatījusi 2014. gadā, toreiz klātienē piedalījās Valsts kontroles pārstāvis, un jau tad tika vērsta Jelgavas novada pašvaldības uzmanība, ka iegādāties ēku par paaugstinātu cenu ir aizliegts ar likumu,” sacīja Tisenkopfa.

Otrkārt, Jelgavas novada pašvaldība nav veikusi aprēķinus, kādas investīcijas nekustamajā īpašumā ieguldāmas pēc tā nopirkšanas. „Turklāt mēs neradām pārliecību, ka Jelgavas novada pašvaldība ir izvērtējusi visus variantus, kā savā pašvaldībā nodrošināt kultūras funkciju,” skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve.

Finanšu ministrija akcentēja, ka šis ir pirmais gadījums, kad pašvaldība prasa aizņēmumu, kas ir divarpus reižu lielāks par iegādājamās mantas vērtību. Turklāt dara to atkārtoti.

Tādēļ ministrija sola sekot novada aktivitātēm un vērsties kontroles iestādēs, ja dome dārgo kultūras namu centīsies pirkt ar citām metodēm, piemēram, par savu naudu.

Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune skaidroja, ka aizdevums nav atteikts pavisam, bet pieprasīts izpildīt virkni nosacījumu. Tādēļ vēl domās – aizņēmumam pieteikties trešo reizi, meklēt citas telpas vai celt jaunu kultūras namu.

„Parādās atkal absurds valstiskā līmenī – ja novads domātu celt jaunu kultūras namu par vairākiem miljoniem eiro, aizņēmumu Valsts kasē saņemtu bez problēmām, bet nopirkt esošu par daudz mazākām summām skaitās mantas izšķērdēšana! Tāda absurda likumdošana ir, ko tur izdarīsi,” sacīja Caune.

“Man jāatvainojas novada un Platones pagasta iedzīvotājiem un desmit kolektīviem, kuru darbība kādu brīdi būs apgrūtināta. Taču varu apliecināt, ka novada dome darīs visu, lai pēc zināma brīža viņiem būtu kultūras nams!” komentēja Caune, piebilstot, ka tiek apsvērta iespēja tomēr nepirkt pašreizējo kultūras namu, bet būvēt jaunu.

Pārdodamā kultūras nama saimnieks termiņu rīcības izlemšanai iedevis līdz februārim. Arī līgums ar viņu par telpu nomu beidzas jau pēc trim mēnešiem.

“Vadāsim cilvēkus uz blakus kultūras namiem, lai cilvēki varētu nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību. Tās būs zināmas neērtības un papildus izdevumi novadam,” sacīja Caune.

Viens no Lievircavai tuvākajiem tautas namiem ir nepilnus desmit kilometrus attālajā Vircavā, bet kā stāsta vadītāja, noslogojums vakarpusē jau tā esot liels. Bet Lielvircavas skolas telpas, kas atrodas vistuvāk pašreizējai vietai, brāķē kolektīvu vadītāji.

Deju kopas ''Saulessvece'' vadītājs Ilgvars Pauniņš stāsta, ka viņa “kolektīviem tas būs ļoti bēdīgi, jo mēģināt kaut kur citur praktiski nav iespējams, skolas zāles ir nepiemērotas pilnīgi, jo ir milzīga akustika un atbalss”.

Savukārt senioru deju kopas dāmas satraukušās, ka cilvēki nebūs ar mieru braukt uz mēģinājumiem tik tālu un kolektīvi vienkārši izjuks.

Divu pašdarbības kolektīvu dalībniece Lilita Krauze saka, ka “sanākšanu un mēģinājumu ir diezgan daudz, tā kā mums obligāti ir vajadzīgs savs kultūras nams”.

 Šobrīd gan vēl tiekot apsvērts vai izpildīt ministrijas  uzdoto mājasdarbus un mēģināt vēlreiz vai tomēr  sākt jauna tautas nama projektēšanu uz pašvaldības zemes.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti