Aptuveni pēc mēneša arvien biežāk internetā, televīzijā un radio būs manāmas augstskolu reklāmas. Sāksies pieteikšanās studijām augstskolās. Tomēr ne visi jaunieši var atļauties studēt par maksu un ne visiem ir iespēja studēt valsts finansētā budžeta vietā. Tāpēc topošajiem un esošajiem studentiem ir vērts zināt par iespējām ņemto studiju vai studējošo kredītu ar valsts galvojumu dzēst.
Gadā vidēji divi līdz četri tūkstoši studentu slēdz kredītlīgumus par studiju un studējošo kredītiem kopā ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācijas publiski pieejamo gadu pārskatu dati. Pagājušajā gadā šādus līgumus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēguši vairāk nekā divi tūkstoši studentu. Šogad vairākiem tūkstošiem jauniešu šis būs pēdējais akadēmiskais gads.
Pēc ministrijas aplēsēm, šogad 60% studentu mācījušies maksas grupā, no viņiem trešdaļai bijis ņemts studiju vai studējošā kredīts.
Edvards maģistrantūrā studējis jurisprudenci, un studējošā kredīts 60% apmērā viņam nodzēsts, jo ģimenē piedzimuši divi mazuļi. „Bija jāaiznes iegūtais diploms ar savu grādu, ka ir pabeigtas studijas. Tas ir ļoti svarīgs nosacījums, tātad ir jāpabeidz laikā. Otrkārt, bija jāaiznes arī bērnu dzimšanas apliecības. Un bankā to visu tālāk nokārtoja. Īstenībā nebija tik sarežģīti, vienkārši vajag darīt,” stāsta Edvards.
Viņš uzskata, ka tas ir labs atbalsts jaunajām ģimenēm, taču, viņaprāt, kredītu vajadzētu dzēst abiem vecākiem: „Problēma ir vienīgi tajā apstāklī, ka dzēš tikai studējošā kredītu un vienam no vecākiem. Bet pozitīvāk būtu, ja ne tikaiizdzīvošanas nauda tiktu segta vecākiem, bet arī studiju maksas nauda un ne tikai vienam vecākam, bet, proti, abiem vecākiem. Jo ja abi studē, tas ir tikai normāli. Lai mums būtu ataudze valstī, lai mums būtu cilvēki valstī, nu tad savā ziņā valstij jānāk pretī.”
Edvards par šādu iespēju uzzinājis, darbojoties Latvijas Studentu apvienībā. Viņš uzskata, ka par iespēju dzēst kredītu būtu jārunā vairāk. „Patiesībā cilvēki neuzzina par šīm iespējām un tā informētība ir ļoti, ļoti maza,” saka jaunietis.
Edgars bakalaura studijās apguvis vēsturi, bet maģistrantūrā izvēlējies studēt pedagoģiju. Šobrīd pirmo gadu studējošā kredīts viņam nodzēsts, jo Edgars strādā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā par vēstures un sociālo zinību skolotāju. Viņš par iespēju dzēst kredītu uzzinājis 2010.gadā, kad vadījis Latvijas Studentu apvienību.
„Reizi gadā bez viņu atgādināšanas man ir jāiesniedz izziņa no darbavietas un tad attiecīgi tiek nodzēsts nākamais periods,” stāsta Edgars. Jaunais skolotājs uzskata, ka kredītu dzēšanas mehānismā ir vairāki robi. Tomēr viņš pārliecināts, ka šī iespēja no valsts puses vairāk jāpopularizē, jo daudzi par to neko nav dzirdējuši.
„Manā gadījumā skumjākais bija tas, ka atbildi es saņēmu tiešām pēc trīs mēnešiem un vismaz telefona sarunā atbildīgā persona teica, ka, jā, mēs esam izskatījuši jūsu pieteikumu, bet tas jau bija pirms kāda laika. Tad mēs jums dosim atbildi pirmdien e-pastā, bet patiesībā e-pastā, kas man tika atsūtīts, tur jau arī īsti nebija pateikts – jā vai nē. Tā kā šobrīd ir, no vienas puses, neskaidrība. No otras puses, tāds aktīvs darbs no tās pašas Studiju un zinātnes administrācijas arī nav. Nav visi advancēti vai tik spējīgi izlasīt tos sarežģītos tekstus,” stāsta Edgars.
Edgars iesaka kārtību vienkāršot, sarežģītos skaidrojumus iedalot trīs soļos - jauniešiem jāatgādina, lai viņi paskatās, kādā profesijā viņi strādā, kāda ir viņu slodze un kur kādi dokumenti jāiesniedz.
Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā tiek dzēsti studiju kredīti, pieņemti pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tomēr krīzes laikā jaunu kredītu dzēšanu valsts nepiedāvāja, turpināja vien dzēst tos kredītus, kuru atmaksa no valsts līdzekļiem bija uzsākta jau pirms krīzes.
Kopš pagājušā gada iespēja dzēst jaunus kredītus atkal ir spēkā. Un šogad valsts tam tērē vairāk nekā miljonu ar pusi eiro.
Kredītu dzēst iespējams gadījumā, ja tā ņēmējs kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu, ja absolvents strādā valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, ja tās finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Šo profesiju sarakstu ik gadu apstiprina Ministru kabinets. Dzēst 30% no studējošā kredīta atmaksas summas iespējams, ja jaunietim piedzimis bērniņš.
Šogad vēl nav zināms, kuras būs tās profesijas un speciālisti, kuriem kredītus dzēsīs. Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons stāsta, ka pagājušajā gadā studiju kredītu dzēšanas procesu uzsāka aptuveni pusotram tūkstotim jauniešu, bet studējošā kredītu dzēšanu aptuveni 400 jauniešiem. Ierasti kredītu dzēš tiem speciālistiem, kuru atalgojums neesot liels, piemēram, referentiem valsts pārvaldē, jaunajiem skolotājiem un lektoriem, sociālajiem darbiniekiem.
Ķirsons stāsta, kā notiek kredītu dzēšana: „Dzēšana notiek atbilstoši kredīta atmaksas grafikam. Ja jums ir šie desmit gadi, kuru laikā ir jāatmaksā, tad par katru nostrādāto gadu nodzēš to summas daļu, kas šajā gadā bija jāatmaksā. Procentus nedzēš, tie pašam jāmaksā. Nu tie tur nav lieli un var uz priekšu samaksāt, lai nebūtu katru mēnesi jāmaksā. Lai pilnā mērā nodzēstu, ja jūs esat iekļauti sarakstā, tikko jums jāsāk arī maksāt, nu tad tas sanāk desmit gadi, lai pilnībā nodzēstu. Tur ir jāskatās vēl, kāda ir slodze. Respektīvi, pilns vai nepilns darba laiks. Ja jūs strādājat pilnu darba laiku, tad arī to dzēš pilnā apmērā. Ja tur ir mazāk, nav pilns, tad proporcionāli šim te darba laikam.”
Pašreizējā kredītu dzēšanas kārtība ir sarežģīta – tā atzīst bijušais izglītības un zinātnes ministrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis. „Pašreizējais process ir ārkārtīgi sarežģīts un birokrātiski komplicēts absolūti nevajadzīgi. Tas nav nepieciešams. Savukārt pats fakts, ka tāds ir un tāda sistēma eksistē, kur ir kreditēšana un šī te dzēšana no valsts puses, ir labs pamats, lai šo pieredzi vērtētu un skatītos, vai tā ir izmantojama plašāk. Teiksim, vairāk ievirzot beidzējus noteiktā jomā, darbos, kuri valstij ir nepieciešami.”
Ķīlis kredītu dzēšanas zemo popularitāti skaidro ar valsts vēlmi ietaupīt: „Jūs prasāt, kā varētu to popularizēt ar domu, ka vairāki cilvēki varētu šo izmantot. Tas nozīmē, - neaizmirstiet -, ka vairāk valsts maksātu. Tas ir automātiski. Ja vairāk izmanto, tad vairāk valsts maksā. Es neesmu pārliecināts, ka ir tāda liela interese palielināt valsts maksājumu slogu, līdz ar to es nedomāju, ka kāds tagad īpaši ņems un sasprings uz to, lai popularizētu šādu lietu.”
Ķīlis arī zina stāstīt, ka Studiju un zinātnes administrācija aktīvi cīnās ar tiem absolventiem, kuri savus kredītus bankai neatmaksā. Tādējādi darbā lielāka uzmanība tiek vērsta kredītu piedziņai, ne dzēšanai, un tā ir būtiska problēma.
Iespējas dzēst valsts galvotus kredītus ir, tāpēc jaunajiem vecākiem un speciālistiem ir vērts interesēties par kredītu dzēšanu. To var darīt savā darbavietā vai Studiju un zinātnes administrācijas mājas lapas sza.gov.lv sadaļā “Kredīta dzēšana”.
