Gaiziņkalna īpašniece, Amerikas latviete Inese Apele kopā ar brāļiem un māsu vēlas Latvijas valstij un tautai dāvināt Latvijas augstāko kalnu Gaiziņkalnu. Taču saskārusies ar pagaidām nepārvaramiem šķēršļiem, jo vietējā būvvalde neļauj nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, jo tā esot pārāk maza, iepriekš rakstīja "Latvijas Avīze".
VARAM sola juridiskos risinājumus
Ministrs pagaidām vēl nav ticies ar virsotnes īpašnieci, taču 3.oktobrī tas varētu notikt. Jau tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija esot apzinājusi iespējas, kā šo jautājumu atrisināt.
Ņemot vērā, ka Gaiziņkalna teritorijai ir noteikts dabas lieguma statuss, to varētu pārņemt Dabas aizsardzības pārvalde, kurai jau ir liela pieredze rezervātu uzturēšanā, minēja Gerhards. "Juridiski ir dažādas iespējas, un katrai ir savs ātrums. Ja caur Saeimu, tad tas ir viens ātrums, ja sadarbībā ar pašvaldību, tad tas varētu būt ātrāk," piebilda ministrs.
Viņaprāt, ja virsotnes īpašniece tiešām vēlas valstij to dāvināt un vēlas, lai teritorija ir sakārtota, tad valstij ir visas iespējas panākt pretī un palīdzēt.
Turklāt tas arī būtu simboliski saistībā ar gaidāmo valsts simtgadi.
Ja valsts Gaiziņkalna virsotni pārņemtu savā īpašumā, būtu iespējas izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu teritorijas attīstīšanā un varētu sagaidīt veselu virkni ar idejām un priekšlikumiem, kā vietu padarīt daudz nozīmīgāku un pievilcīgāku, lai Latvijas iedzīvotāji un viesi to apmeklētu.
"Skats tur tiešām ir brīnišķīgs, un daba ir brīnišķīga," noteica ministrs.
Pašvaldība sola palīdzēt ar sakopšanu
Par Apeles kundzes ieceri Madonas novada domē uzzināja no medijiem, un domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” neslēpj, ka šī ziņa ļoti iepriecina. “Es tā ceru, ka tā notiks. Ja valsts uzņemsies rūpi par augstāko virsotni, pašvaldība nāks talkā,” sola Ceļapīters.
Pašvaldības sadarbība ar Gaziņkalna virsotnes īpašniekiem aizsākusies pirms vairākiem gadiem, un Madonas novada domes esot bijusi apņēmības pilni sakārtot apkārtni un piesaistīt finansējumu skatu torņa būvniecībai. Taču vietvarai un īpašniekiem neizdevās vienoties nomas līgumu par apbūves tiesībām, stāstīja domes vadītājs.
Ceļapīters arī norāda, ka iedzīvotāju interese par virsotni esot – cilvēki brauc uz turieni un skatās. Līdz ar to skatu tornis ar nepieciešamo infrastruktūru un tūrisma centru tur iederētos.
