ĪSUMĀ:
- Likumā jānosaka, kā izvēlēsies, kuru pakalpojumu apmaksās valsts un kurai ārstniecības iestādei to uzticēs.
- Kritēriji būs – pieejamība, izmaksu efektivitāte.
- Nacionālais veselības dienests varēs slēgt līgumus arī ar privātajām iestādēm.
- Ražuks: Stingrāka pakalpojumu atlase ļaus uzlabot ārstēšanas rezultātus.
- Likumam bija jāstājas spēkā 1.septembrī, taču tik ātri izmaiņas nepieņems.
- Čakša cer: Likumu sāks skatīt vēl šī Saeima, bet nākamā pabeigs.
„Jā, bija aizkavēšanās. Diemžēl lielā darba apjoma dēļ, un bija svarīgi izstrādāt šos kritērijus,” atzina ministre.
Grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā valdībai bija jāskata agrāk, atzina Čakša. Pērn pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredzēja, ka valdība līdz šī gada 1.augustam ne vien izstrādās likumprojektu, bet arī iesniegs to Saeimai.
Likumā jānosaka kritēriji, pēc kuriem izvēlēsies, kādu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksās valsts un kurai ārstniecības iestādei šo uzdevumu uzticēs.
Ministre skaidro, ka šie nosacījumi jau zināmi.
“Tie ir – pieejamība. Ar to mēs domājam gan ģeogrāfisko, gan lai ir resurss, kvalitāte. Tātad, kāds ir rezultāts, saņemot pakalpojumus. Tos mēs testējam stratēģiskajā iepirkumā ar Nacionālo veselības dienestu,” stāstīja ministre.
Nākamais kritērijs ir izmaksu efektivitāte. “Bet, ņemot vērā, ka ne visi pakalpojumi reģionā būs izmaksu efektīvi, bet atbilstošos resursus atbilstošā līmenī mēs nodrošinām, tātad, cilvēki un tehnoloģijas,” skaidroja Čakša.
Ministre stāstīja, ka pēc šiem principiem valsts jau sāk veselības pakalpojumu sniedzēju atlasi. Turklāt Nacionālais veselības dienests varēs slēgt līgumus arī ar privātajām iestādēm.
„Ir pakalpojumu mugurkauls – neatliekamās palīdzības struktūra. Tas nozīmē: lielās universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas, tur, kur ir neatliekamā palīdzība, tas ir veselības pakalpojumu mugurkauls. Ap to veidojas visi pārējie pakalpojumi, kas nepieciešami iedzīvotājiem: konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, ambulatorajā sektorā. Tur to nosaka kritēriji,” sacīja ministre.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks no partijas „Vienotība” minēja, ka stingrāka ārstniecisko pakalpojumu atlase ļaus uzlabot ārstēšanas rezultātus.
“Nebija šo kritēriju, vai pirkt no kaut kādas reģiona attālas slimnīcas kaut kādu ķirurģisku operāciju, kaut vai viņi to reti veic. Reģionālajās slimnīcās – Valmieras, Liepājas, Jēkabpils, Rīgā – to dara ļoti bieži. Tāpēc, protams, lietderīgi novirzīt pacientus uz tām slimnīcām, kur tas ir droši,” pauda Ražuks.
Likumprojektam būtu jāstājas spēkā jau no 1.septembra. Šobrīd skaidrs, ka tik ātri izmaiņas nepieņems.
Mārtiņš Šics, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts no Latvijas Reģionu apvienības, kritizē ministrijas kavēšanos.
„Ja tas netiks virzīts kā koalīcijas obligātā balsojuma dokuments, paskatieties, vai ir saprātīgi termiņi pieņemšanas un apspriešanas iespējai trijos lasījumos. Es cilvēcīgi neredzu to,” šaubas pauda Šics.
Veselības ministre cer, ka sliktākajā gadījumā likumprojektu varētu iesākt šī sasaukuma Saeima, bet pabeigt nākamā.
