Tikai tagad pašvaldības tikušas pie vadlīnijām nometņu organizēšanai, bet vēl jārīko iepirkumi. Kad, kurš un kā varēs pieteikties nometnēm vai varbūt saņems uzaicinājumu tādā piedalīties, pagaidām nav informācijas.
ĪSUMĀ:
- Skolēnu zināšanas un socializēšanās spējas pedagogiem rada bažas.
- Valdība piešķir naudu vasaras nometnēm pandēmijas seku mazināšanai.
- Nometņu rīkotājus un kritērijus bērnu uzņemšanai izvēlēsies pašvaldības.
- IZM līgumus ar vietvarām vēl slēdz, daļai bērnu - rudens un ziemas nometnes.
Skolēnu zināšanas un socializēšanās spējas rada bažas
Jau pavasarī, kad pakāpeniski atsevišķās pašvaldībās mācības varēja atsākties klātienē vai tika organizētas atsevišķas āra nodarbības klātienē, skolotāji novēroja visai pamatīgas problēmas ar socializēšanos. Savukārt eksāmeni un diagnosticējošie darbi šajā pavasarī uzrādīja sliktākus rezultātus, nekā tika gaidīts.
“Mēs ļoti vērojām bērnu reakciju individuālajās un āra nodarbībās, jo mēs mēģinājām maksimāli izmantot šo iespēju. Un lūk, ko saka skolotāji, kuri vadīja āra nodarbības: ka tiešām ir ļoti, ļoti katastrofāla situācija ar pusaudžiem, ar komunikācijas spējām, ar socializēšanos, bērni vispār izvairās no sarunām. Viņiem vieglāk uzrakstīt e-pastu vai “WhatsApp” kādu ziņu aizsūtīt, nevis runāties. Tas ir ar socializāciju,” norāda Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, piebilstot, ka tāpat uztraukums ir arī par zināšanām.
“Mēs esam uztraukti par 9. klašu diagnostikas rezultātiem, tas galīgi nav tas, ko mēs sagaidījām,” atzīst Isupova.
Līdzīgi secinājumi par aizvadīto mācību gadu ir arī Rīgas pašvaldībā. “Attālinātais mācību process diemžēl ir ienesis arī rezonansi zināšanās, zināšanu līmenis skolēniem pazeminās, un to rāda gan rezultāti mācību gada beigās, gan arī diagnosticējošie darbi. Un mēs redzam arī attiecībā uz iestājpārbaudījumam, uz vidusskolām, uz Valsts ģimnāzijām, ka parādās lielāks īpatsvars bērnu ar zemākiem rezultātiem,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Naudu vasaras nometnēm iedod, organizēšana kavējas
Vēl iepriekšējās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas vadībā, domājot, kā mazināt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas bērniem un jauniešiem, tika ierosināts organizēt vasaras nometnes. Un valdība šiem mērķiem maija beigās iedalīja 2,2 miljonus eiro.
Saskaņā ar plānu ar valsts piešķirto naudu varētu nodrošināt iespēju piedalīties nometnēs 23 100 bērniem. Kā primārā mērķa grupa – sociālā riska grupas bērni un jaunieši.
Kopējo atbalsta summu paredzēts sadalīt starp pašvaldībām, proporcionāli tajās esošo bērnu skaitam. Mērķis būtu sasniegt 10% pašvaldībā dzīvojošos bērnus vecumā no 7 līdz 18 gadiem.
Tās būtu piecu dienu nometnes, kur valsts par vienu dienu maksātu 19 eiro.
Bērnu labsajūtas un zināšanu uzlabošanai paredzētie pasākumi dokumentos tiek saukti par vasaras nometnēm, tomēr tikai jūnija trešajā nedēļā pašvaldībām nosūtītas vadlīnijas, pēc kurām jāvadās, organizējot šīs valsts apmaksātās vasaras nometnes. 21. jūnijā pašvaldībām nosūtītas arī oficiālas vēstules. Bet dienu pirms svētku brīvdienām notika vairākas attālinātas diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem par organizatorisko pusi.
Vēl jūnija vidū pašvaldību pārstāvji raustīja plecus, nezinot, kad un kā tikt pie šīs naudas un pēc kādiem principiem to tālāk dalīs.
Nometņu rīkotājus izvēlēsies pašvaldības
“Finansējumu dod valsts, un mēs slēdzam ar pašvaldībām šos līgumus un pārskaitām naudiņu pašvaldībām. Pašvaldības organizē konkursu un aicina šos nometņu organizētājus piedalīties tajā un iesniegt savus projektus,” skaidro IZM Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vecākā eksperte Inta Kraskeviča.
Pēc viņas teiktā Latvijas Televīzijai, pašvaldībām netiks noteikts, kādā veidā atlasīt bērnus dalībai valsts apmaksātajās nometnēs, jo pašvaldības “vislabāk zina savus bērnus”.
Līdz ar to var secināt, ka tieši pašvaldību ziņā būs tas, kuri bērni tiks uz šīm nometnēm – vai tie, kuriem atbalsts nepieciešams visvairāk, vai izveicīgāko vecāku bērni, kuri vienkārši pagūs savas atvases pieteikt pirmās.
Kā iespējamo nometņu mērķauditoriju IZM sauc “sociālā riska bērni un jaunieši – maznodrošinātie, no daudzbērnu ģimenēm, ar mācīšanās, uzvedības, psihoemocionālajiem traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni u.c., kā arī bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām.”
IZM uzskata, ka tieši pašvaldības varēs visefektīvāk nodrošināt nometņu norisi, jo tām no dažādiem dienestiem pieejama informācija par skolēniem un viņu ģimenes stāvokli, gan arī informācija par iespējamajiem nometņu organizētājiem.
Pašvaldības varēs izvēlēties, kādas tematikas nometnes konkrētajā vietā būtu visvairāk nepieciešamas.
“Nometnes dalībniekiem ir iespēja apgūt un attīstīt kādas konkrētas prasmes un iemaņas, pilnveidot socializēšanas un sadarbības prasmes, kā arī iegūt jaunas zināšanas daudzās un dažādās jomās. Nometnēs ir visas iespējas veicināt domāšanas procesa attīstību, ko nodrošina dažādu netradicionālu, nebijušu, pašu dalībnieku sadarbības procesos radītu un veidotu notikumu un sajūtu uztvere,” tā šo iecerēto nometņu iespējas apraksta IZM.
“Vēl jau paliek arī rudens brīvlaiks”
Paredzēts, ka IZM ar pašvaldībām varētu sākt slēgt līgumus jūnija beigās, jūlija sākumā.
Kraskeviča stāsta, ka jau pirms Jāņiem aizsākusies virkne attālinātu konferenču ar pašvaldībām par to, kā šo darbu paveikt, turklāt sarežģījumus radot arī tas, ka šovasar pašvaldības sāk darbu jaunajās teritorijās.
“Arī tas sarežģī to procedūru, bet mēs ļoti ceram, ka uz jūlija otru pusi un augustu var paspēt vēl kaut ko izdarīt. Un vēl jau paliek arī rudens brīvlaiks,” atzīst Kraskeviča.
Piemēram, Rīgā, kur mācās visvairāk skolēnu, vēl jūnija vidū par nometņu organizēšanu nebija skaidrs nekas un speciālisti bažījās par iespējām šo naudu izlietot paredzētajiem mērķiem.
“Mums pašvaldībā būs jāizsludina arī šis projektu konkurss uz nometnēm. Un tam arī ir vajadzīgs mēnesis, lai mēs apzinātu, kuri būs tie, kas šīs nometnes vadīs. Un attiecīgi nākamais solis ir augustā, kad varbūt mēs varētu nometnes arī sākt organizēt,” stāsta Anita Pēterkopa, piebilstot, ka Valsts izglītības satura centram ierosināts finansējumu pārvirzīt arī uz oktobri, kad būs rudens brīvdienas, un pašvaldības varēs piedāvāt nometnes arī rudens brīvdienās.
Valsts izglītības un satura centrā apliecināja, ka naudu pašvaldībām ļaus izmantot līdz gada beigām.
Tādēļ, visticamāk, vasaras nometņu vietā daļa bērnu tiks pie iespējas apmeklēt rudens un varbūt pat ziemas nometnes.
Jāpiebilst, ka IZM piešķīra līdzekļus arī, lai skolotājiem apmaksātu individuālas konsultācijas, lai mazinātu robus skolēnu zināšanās. Tās gan bija pieejamas līdz 31. maijam. Rīgas pašvaldībā, kur mācās visvairāk skolēnu, gan atzīst, ka tā atdūrusies pret pedagogu kapacitāti – nauda bija, bet laika tās izmantošanai nebija.
