Valsts apmaksātajā neauglības ārstēšanas programmā – 13 jaundzimušie

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Aptuveni lauku skolas klasīte jeb trīspadsmit bērnu - tik mazuļu jau piedzimuši māmiņām, kas izmantoja valsts apmaksāto neauglības ārstēšanas programmu, saskaitīja Latvijas Radio. Pagājis aptuveni gads kopš programmas sākuma. Par jaundzimušajiem lielākais prieks ir vecākiem, un par viņiem ne bez lepnuma runā arī klīnikas. Taču prieku nedaudz aizēno dažas programmas gaitā atklātas problēmas. Piemēram, nav vienotas rindas, un dažas pacientes izturas vieglprātīgi - pusceļā pat aizlaižas no valsts apmaksātās programmas.

„Ļoti svarīga [atbalsta programma], jo pašiem vairs nebija šādai procedūrai līdzekļu,” stāsta Jeļena, kura ir priecīgi satraukta - tuvākajās dienās pasaulē jānāk viņas mazulim. Šo laimīgo brīdi viņa ar vīru gaida jau sen un tagad saka lielu paldies valstij, jo Latvijā kopš pērnā gada beigām apmaksā neauglības ārstēšanu.

Jau iepriekš vairākus gadus Jeļena ar vīru bija veikuši pārbaudes, ārstējušies, bet diemžēl neveiksmīgi. Un iespējas turpināt arī viņiem izsīka. „Kad es uzzināju par šo programmu, es sākumā nenoticēju, ka tā patiešām vispār notiks, taču nolēmu iestāties rindā - bet ja nu tomēr. Kad man piezvanīja no reģistratūras un pateica, ka esmu uzņemta, laimei nebija robežu.”

Jeļena uzskata, ka paspējusi gandrīz vai pēdējā brīdī. Viņai ir 35 gadi. Un vecumam valsts apmaksātajā programmā ir nozīme - ir noteikts limits. Medicīnisko apaugļošanu veic sievietēm līdz 37 gadiem ieskaitot. Pēc tam to var darīt vien par savu naudu.

Pirmie rezultāti jau klāt

Neauglības ārstēšanu par valsts naudu uzsāka pērnā gada rudenī. Pagājušajā gadā kopumā nauda bija iedalīta vien 50 medicīniskās apaugļošanas procedūrām un zāļu kursiem. Šogad programma uzņēmusi apgriezienus - apmaksā jau 400 ciklus.

Visām četrām klīnikām ir priecīgi jaunumi - katra lepojas ar pirmajiem mazuļiem. Kopumā jau piedzimuši 13 bērni, bet kuru katru dienu skaits var mainīties.

„Galvenais jau ir tas pacientu prieks, ka kaut kas izdodas un ka valsts rūpējas. Tas ir tas galvenais ieguvums, manuprāt,” saka klīnikas „Embrions” vadītājs Gints Treijs. Kopumā pirmais programmas gads aizvadīts labi, taču runāt par sekmēm statistikas izteiksmē vēl ir pāragri.

Arī "Klīnikas EGV" ginekologs Māris Arājs pamanījis vairākus ieguvumus, ko nesusi šī programma: „Pacientiem, kas saņem šo valsts finansēto programmu, ir daudz mazāks stress vai emocionālā spriedze, jo tajā brīdī, kad pacients par to visu maksā, šī spriedze ir divkārt, trīskārt lielāka un spēcīgāka.”

Nepilnības joprojām nenovērš

Jau pērnā gada nogalē gan klīnikas, gan arī pacienti signalizēja Veselības ministrijai par pamanītām nepilnībām jaunajā programmā. Tomēr tās joprojām nav novērstas. Ginekologs Arājs atgādina vienu no sāpīgākajām - joprojām nav vienotas rindas. Līdz ar to pacientes var pierakstīties kaut vai visās četrās klīnikās vienlaicīgi. „Pēc aptuveniem aprēķiniem visās klīnikās ap 1300 pāri - sievietes, kaut gan reāli tas cipars varētu būt stipri mazāks. Ja būtu vienotā rinda, tad pacienti daudz ātrāk un efektīvāk varētu saņemt šo medicīnisko apaugļošanu, negaidot divus vai trīs gadus, piemēram, ja viņi konkrēti katrā klīnikā sēž šajā rindā,” norāda Arājs.

Ginekologs skaidro, ka rindā gaidošās pacientes var pat savu rindu nesagaidīt. Piemēram, ja viņas sasniedz 38 gadu vecumu, kas ir limits neauglības ārstēšanai par valsts naudu. Arājs arī novērojis, ka reizēm pacientes pret valsts apmaksāto programmu izturas diezgan vieglprātīgi. Piemēram, to pusceļā pamet.

„Kad paciente stimulācijas vidū ārstējošo ārstu nebrīdinot vienkārši aizbrauc atpakaļ uz Lielbritāniju, valsts vienkārši iztērējusi medikamentos pietiekoši nopietnu naudas summu un bez jebkādas tālākās atbildes. Šobrīd mēs saskaramies ar situāciju, ka pienākusi rinda - var saņemt valsts apmaksāto pakalpojumu, bet atzīst - šobrīd ir septembris, šobrīd skolas gaitas jāsāk, piemēram, pašai kā skolotājai, vai ir kādi citi apsvērumi, kādēļ pacients nemaz nav ieinteresēts izmantots šo valsts piedāvāto iespēju,” stāsta ārsts.

Dakteris Arājs piebilst - tā nekad neesot noticis, ja paciente ārstējusies par savu naudu, kas ir stipri liela - ap tūkstoš latu. Tad arī pacientes ļoti rūpīgi ievēro ārsta norādījumus. Klīnika piedāvājusi Veselības ministrijai risinājumu - līgumā ar pacientēm paredzēt punktu - ja pārtrauc ārstēšanos nemedicīnisku iemeslu dēļ, tad viņai jāatmaksā valsts iztērētā nauda par zālēm.

„Cilvēkam ir tiesības atteikties no jebkura ārstniecības pakalpojuma,” norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa. Pacienta tiesības ir pārdomāt un attiekties no ārstēšanās, tāpēc līgumā īpašs punkts te nederēs.

Veselības ministrijas uzdevumā Nacionālais veselības dienests šobrīd arī apzina iespējas veidot vienotu rindu. Attiecībā uz nākamo gadu Veselības ministrija sola, ka noteikti tiks turpināta valsts apmaksātā neauglības ārstēšanas programma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti