ĪSUMĀ:
- Iepriekš par ārzemēs adoptētajiem bērniem Latvijas iestādes saņēma vien rakstiskas ziņas.
- Naudas, lai dotos uz ārzemēm un pārbaudītu bērnu situāciju, nebija.
- Vēlāk nauda atrasta un noticis pirmais brauciens uz ASV.
- Braucienā devās arī nevalstiskās organizācijas “Zvannieku mājas” vadītājs Juris Cālītis.
- Bērnu tiesību inspekcijas pārstāve pauž neizpratni par Cālīša piedalīšanos.
Lēmums par šāda brauciena nepieciešamību pieņemts pēc Latvijas Radio „Sistēmas bērnu” pētniecības ciklā atklātā, ka ārzemnieku pārstāvjiem ir jāziņo par bērna dzīves apstākļiem un citiem aspektiem ārzemēs, taču šīs ziņas mēdz kavēties. Turklāt aizvadītā gada nogalē ziņas par trīs bērnu likteņiem izdevās iegūt, vien iesaistoties ASV vēstniecībai. Iepriekš šādiem kontroles braucieniem nepietika naudas, tāpēc nācās vien paļauties uz papīros rakstīto.
Pētot adopciju uz ārzemēm, Latvijas Radio atklāja, ka divu gadu periodā pēc bērna došanās, piemēram, uz Ameriku, valstij jāsaņem ziņas par bērnu un saikni ar Latviju. Vēl novembrī par nozari atbildīgais ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) atzina, ka informāciju par trīs bērniem izdevies iegūt, vien iesaistot ASV vēstniecību. Un līdz šim atlicis uzticēties dokumentos rakstītajam.
“Lai pārbaudītu, vajadzētu uz turieni nosūtīt cilvēkus. Mums ir svarīgi, ka bērnu viesošanos viesģimenēs ārvalstīs uzrauga arī valsts pārstāvis, ne tikai no institūcijas vai no bāriņtiesas, bet arī valsts pārstāvis. Mēs esam pieprasījuši finanšu līdzekļus, lai varētu pavadīt bērnus un lūkoties, kā notiek šis process viesģimenēs,” iepriekš Radio stāstīja ministrs.
Naudu šim mērķim atrada, tomēr pretrunīga ir informācija par to, kura iestāde sedz brauciena izmaksas, cik tas izmaksā un kā atlasīts delegācijas sastāvs.
Signālus par to, ka šādā valsts apmaksātā braucienā dodas cilvēki, kuri ministriju nemaz nepārstāv, Radio saņēmis no kāda anonīma avota.
Ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka no „Vienotības” stāstīja, ka tieši ministrija bija brauciena iniciatore.
“Es precīzu summu jums nepateikšu. Attiecībā uz ministrijas darbiniekiem tas tika veikts par ministrijas līdzekļiem. Esam pārplānojuši savus komandējumu izdevumus, līdz ar to laikus pasūtījuši biļetes, līdz ar to no ministrijas puses tas bija iespējams. Arī inspekcijai ir savs komandējumu budžets, un arī viņi to apmaksāja no saviem līdzekļiem. Un Bāriņtiesu asociācija no saviem,” skaidroja Ploka.
Braucienā uz Denveru devusies ministra biroja vadītāja Linda Baļčūne, divi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieki, Bāriņtiesu asociācijas pārstāvis Tālis Zalva no Jēkabpils bāriņtiesas, viesprogrammu „Project 143” organizatore Sintija Gotharde un Juris Cālītis no „Zvannieku mājām”. Viņš pārstāvot nevalstisko sektoru.
“Cālīša kungs arī. Bet viņš brauca par savu naudu. Tā kā mēs neko nemaksājām,” norādīja Ploka.
Cālītis iepriekš strādājis kopā ar ministra biroja vadītāju, un viņš zināms kā viens no lielākajiem ārvalstu adopcijas kritiķiem. Ar viņu pašu nedēļas laikā sazināties neizdevās. E-pastā atsūtīta informācija gan apstiprina anonīmā avota teikto un ir pretrunā parlamentārās sekretāres paustajam.
Izrādās, ka vizīte valstij izmaksājusi nepilnus 17 000 eiro, un komandējums apmaksāts no inspekcijas, nevis ministrijas budžeta.
Vienam cilvēkam brauciens izmaksājis 3375 eiro, summā ietverot gan dienas naudu, ceļa naudu uz ASV un iekšējam pārlidojumam, viesnīcai, apdrošināšanai, auto nomai.
Visam pasākumam bijis viens finanšu avots, un komandējums apmaksāts pilnīgi visiem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Anda Sauļūna pēc atgriešanās, teica, ka pirmie iespaidi esot labi, raugoties, kā notika 30 bērnu ciemošanās.
“Laiks bija tiešām ļoti intensīvs. Mums bija tikšanās ar ģimenēm gandrīz katru dienu. Arī brīvdienās, sestdienā un svētdienā mums bija tikšanās ar ģimenēm,” stāstīja Sauļūna.
Programmas „Project 143”, kas regulāri organizē šos braucienus un vēl decembrī ciemoties veda 75 bērnus, pārstāve Sintija Gotharde gan esot braukusi par organizācijas līdzekļiem.
Par ministrijas ieceri doties līdzi uzzinājusi salīdzinoši īsu laiku pirms izlidošanas, un sarunā ar Radio visvairāk Gotharde pauda neizpratni tieši par Cālīša devumu šim braucienam.
“Mums bija jau pašā sākumā neizpratne, kāds ir tam mērķis un kāpēc viņš brauc? Jo viņš nepārstāv nevienu no valsts iestādēm, kuras, teiksim, lemj jautājumus par bērniem, par šiem bāreņiem. Delegācijas vadītāja bija Baļčūnes kundze, bet patiesībā to visu procesu vadīja Cālīša kungs,” stāstīja Gotharde.
Pēc Radio izpētītā par ārvalstu braucieniem, kas mēdz noslēgties ar bērnu nolūkošanu adopcijai, iespējams, apejot adopcijas rindu, no septembra uz ārzemēm viesoties drīkstēs braukt vien tie bērni, kas sasnieguši vismaz 12 gadu vecumu. Līdz šim šādu ierobežojumu nebija. Ministrija aizvien vēlas likumā noteikt, ka ārvalstu adopcijā nav nododami bērni no audžuģimenēm.
