Kara gadījumā ikviens Latvijas pilsonis ir pakļauts mobilizācijai, taču tiem, kuri nav Jaunsardzē, Zemessardzē vai profesionālajā dienestā, nav ne zināšanu, ne profesionālo iemaņu par valsts aizsardzību. Tādēļ Aizsardzības un Izglītības ministrijas piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka tādējādi ministrija vēlas mainīt domāšanu.
Darba grupas šobrīd piedāvātais variants paredz aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos - sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves.
Iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020. gada.
Saeimas Aizsardzības komisijas deputāti aizsardzības mācībai trešdien pauda vienotu atbalstu un solīja nepieciešamības gadījumā pasteidzināt programmas ieviešanu.
Vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas.