Diskusijas par to, vai skolās nepieciešama īpaša valsts aizsardzības mācība, ilgušas vairākus gadus. Līdz šim šādas, bieži pašu skolu izstrādātas un savstarpēji atšķirīgas mācību programmas piedāvājušas 19 mācību iestādes.
Tagad pilotprojektā iesaistītas tās skolas, kas kvalificējās četriem kritērijiem: skolā jau īstenota valsts aizsardzības mācība, skolai jābūt gatavai pakārtot mācību procesu valsts aizsardzības mācībai, jābūt atbilstošam mācībspēkam – jaunsargam-instruktoram ar atbilstošu kvalifikāciju, 2018.gada septembrī skolā būs ne mazāk kā 10 audzēkņi, kas izvēlēsies šo mācību.
"Šie četri kritēriji bija noteicošie, pēc kuriem mēs izvēlējāmies šīs 14 skolas, ar kurām šodien tiksimies Aizsardzības ministrijā," teica Mirbahs, norādot, ka pilotprojektu iecerēts īstenot divus gadus –10. un 11.klasē. Mācības paredzētas reizi mēnesī.
"Tātad deviņos mēnešos pa astoņām nodarbībām mācību gada ietvaros," teica Mirbahs, norādot, ka tiem jauniešiem, kas izvēlēsies šo priekšmetu, tas būs jāapgūst obligāti.
Savukārt vasarā paredzētā 10 dienu praktisko iemaņu nometne būs brīvprātīga, turklāt jaunietis varēs izvēlēties, kurā vasaras mēnesī viņš vēlēsies apmeklēt nometni.
Septembrī valsts aizsardzības mācības pilotprojektu sāks Skrundas, Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Zemgales, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Kalnciema, Balvu profesionālā, Staiceles Sporta profesionālā, Daugavpils 16. un Rīgas 28. vidusskola.
Šajās mācībās galvenais uzsvars tikšot liktus uz līderu dotību attīstību jauniešos, vienlaikus veicinot vēlmi aizstāvēt valsti.
“Valsts aizsardzības mācības mērķis nav rekrutēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Valsts aizsardzības mērķis ir sagatavot vai attīstīt lojālu, pilsoniski aktīvu Latvijas pilsoni, kuram ir militārās pamatiemaņas, kā rīkoties krīzes situācijās,’ uzsvēra Mirbahs.
Tikmēr aizsardzības ministrs Raimonds Bergmans (ZZS) norāda – šis ir solis vispārējās valsts aizsardzības sistēmas virzienā, jo “viņi būs labāk sagatavoti X stundai” .
Aizsardzības ministrijas piedāvātajā modelī valsts aizsardzības mācība ir sadalīta četros blokos – valstiskā audzināšana, dzīves skola, fiziskā sagatavotība un militārā sagatavotība, kas ir ekvivalenta apmācība Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības kursam, pēc kura noslēguma var kļūt par rezerves karavīru.
"Programma ir veidota tā, ka tikai viena ceturtā daļa ir teorētiskā apmācība. Daudz būsim brīvajā dabā, daudz kustēsimies. Valsts aizsardzības mācības mērķis nav rekrutēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Valsts aizsardzības mērķis ir sagatavot vai attīstīt lojālu, pilsoniski aktīvu Latvijas pilsoni, kuram ir militārās pamatiemaņas, kā rīkoties krīzes situācijās," stāsta Mirbahs.
Pārējās Latvijas skolās Valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu paredzēts ieviest 2020.gadā, savukārt kā obligāto priekšmetu no 2024.gada.
Plānots, ka valsts aizsardzības mācību skolās pasniegs jaunsargi-instruktori ar atbilstošu kvalifikāciju.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 22. maijā atbalstīja ieceri, sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs, vēsta LETA.
