AM izpētījis ārvalstu pieredzi, un vienīgais pareizais risinājums būtu izveidot izlozes sistēmu, kurā visiem ir skaidri noteikumi, skaidroja Garisons. Tas nozīmēs, ka no viena konkrēta Latvijas reģiona iesauktu noteiktu skaitu jauniešu.
Vienlaikus, veidojot sistēmu, aizsardzības resoram būs svarīgi noskaidrot, kāda ir jauniešu kvalifikācija.
"Līdz pilnai sistēmas palaišanai [2028. gadā] mēs līdz nākamā gada sākumam radīsim izlozes sistēmu, kura ļaus atlasīt jauniešus," norādīja Garisons.
Otrdien valdībai lemjot par VAD ieviešanu, viens no diskusijas punktiem bija par iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības novērtēšanu, proti, vai to uzticēt iesaucamo ģimenes ārstiem.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Indra Dreika norādīja, ka ministrija atbalsta VAD izveidošanu, jo tas varētu paaugstināt veselības pratību Latvijas iedzīvotāju vidū.
Viņa gan piebilda, ka attiecībā uz ģimenes ārstu noslogojumu un bērnu zobārstniecību nebūtu tik strauji ar administratīvajām metodēm jāiet uz priekšu.
"Teiksim, varētu vienoties ar ģimenes ārstiem, ka viņi vienkārši iesniegs izziņu par visu veselības spektru jaunietim, kurš ir pakļauts iesaukšanai VAD. Lēmumus [par iesaucamo atbilstību] varētu organizēt Nacionālie bruņoties spēki, lai ģimenes ārstiem vismaz sākotnējā posmā nebūtu jāpieņem lēmumi attiecībā uz šīm lietām.
Savukārt bērnu zobārstniecībā arī ir diezgan liela spriedze. Mēs neesam sistēmu aprēķinājuši uz to, ka mums caurmērā 11 000 jauniešu viena gada laikā būtu obligāti jānovirza pie bērnu zobārstiem," norādīja Dreika.
Valdība otrdien uzklausīja informatīvo ziņojumu un atbalstīja VAD ieviešanu.
Valdība atbalstīja VAD ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu, nodrošinot maksimāli plašu pilsoņu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kas nodrošinātu vienlīdzības principu pilsoņu pienākumam iesaistīties valsts aizsardzībā.
Tāpat ministri atbalstīja ziņojumā piedāvāto pakāpenisko VAD ieviešanu no 2023. līdz 2027. gadam ar pirmo iesaukumu 2023. gada janvārī.
Iesaukšana VAD organizējama divos posmos, kur pirmajā posmā dienestam piesakās brīvprātīgi, otrajā – nākamā gada vasarā – tiek organizēts iesaukums no visiem noteiktā gadā dzimušiem vīriešiem.
Plānots, ka aizsardzības ministrs līdz septembra beigām iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami VAD ieviešanai.
Paredzēts, ka Aizsardzības ministrija (AM) līdz gada beigām iesniegs valdībā precizētās izmaksas VAD ieviešanai. Aizsardzības izdevumiem, tostarp VAD ieviešanai un uzturēšanai, AM rosinājusi līdz 2027. gadam atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta.
VAD līdz 2027. gadam plānots finansējumu nodrošināt, pakāpeniski to palielinot virs piešķirtā bāzes finansējuma, proti, 2023. gadā – 87,413 miljonus eiro, 2024. gadā – 122,534 miljonus eiro, 2025. gadā – 139,330 miljonus eiro, 2026. gadā – 163,879 miljonus eiro, 2027. gadā – 178,973 miljonus eiro.
Tāpat līdz septembra beigām plānots izveidot divas darba grupas – viena nodarbosies ar valsts civilā dienesta darbības principu, organizācijas un finansēšanas noteikšanu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) otrdien valdības sēdē norādīja, ka civilais dienests nebūtu administrējams no AM puses, šis dienests būtu katras iesaistītās ministrijas pārraudzībā. Vienlaikus civilo dienestu varētu sākt gadu vēlāk nekā VAD.
Otra grupa nodarbosies ar VAD ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamo datu bāžu administrēšanu.
