Viņš uzskata, ka tikai pēdējos gados onkoloģija lēnām rāpjas laukā no dziļas bedres.
Šogad Veselības ministrija lauvas tiesu – 4,5 miljonus eiro - sola tieši starošanas aparatūras atjaunošanai Latvijas onkoloģijas centrā. Bet jaunu plānu rakstīs nākamgad.
Cīnoties par iespēju dzīvot, vēža pacienti saskārušies ar vienu un to pašu. Proti, ar attieksmi – “Palīdzēt nevaram, tālāk cīnīties paši!”. Tādos gadījumos runa ir par vajadzīgajām zālēm vai izmeklējumiem. Tad atliek paļauties uz ziedotāju palīdzību.
Onkoloģijas pacients Gatis Tauriņš atzīst, ka sistēma Latvijā nav pareiza, jo ārstēšanai tomēr būtu jābūt. Savukārt fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta bilst, ka “nav tādas vīzijas, uz kurieni ejam, kam tērējam resursus”.
To, ka onkoloģija gadiem bijusi nozare, kurā atlikušie ārsti cīnās ar tiem resursiem, kas vēl pieejami, atzīst arī Latvijas onkologu asociācijā. Tās vadītājs Eglītis norāda, ka Latvija pamazām kāpj ārā no bedres, tomēr “vai ir vīzija, kur mēs nākamos 5-10 gadus ejam”? Proti, kādas metodes ir vērts ieviest un kādas ne.
Tikmēr Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daiga Mūrmane-Umbraško bilst, ka
ne tikai onkoloģija, bet arī psihiatrija ir palikusi pabērna lomā. Šīs abas nozares būtiski atpaliek no citām.
Veselības ministrijā skaidro, ka šogad lielākās investīcijas paredzētas tieši jaunu lineāro paātrinātāju jeb starošanas aparātu iegādei. Tam tērēs 4,5 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas. Mūrmane-Umbraško apliecina, ka arī nākamgad vajadzēs jaunu aparatūru.
Otras lielākās investīcijas būs Patoloģiju centram. Tā ir laboratorija, kurā pārbauda audzējus jeb veic histoloģiskās analīzes. Arī šis ieguldījums jūtami uzlabos situāciju. Tajā pašā laikā Eglītis vēlas tieši stratēģisku valsts redzējumu un nereti vēža slimnieki saņem pārāk smagu terapiju.
Ministrijā atzīst, ka jaunu plānu rakstīs nākamgad. Sarunas ar medikamentu ražotājiem notiek visu laiku. Taču jaunākās paaudzes zāļu iegādei vajadzētu vismaz 20 miljonus eiro jau tagad.
