Dienas ziņas

Latgale piekto gadu sevi prezentē Sanktpēterburgā

Dienas ziņas

Skolotājiem neziņa, dodoties atvaļinājumā

Latgalē plāno mazināt sociālo institūciju skaitu

Valstij mainot sociālās aprūpes sistēmu, Latgalē tomēr satraukums par aprūpes centra slēgšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pērnā gada nogalē Latvijā sāka sociālo aprūpes centru slēgšana, to vietā pašvaldībās izveidojot vairāk dienas centru, sociālo grupu dzīvokļu un māju. Iecerēts arī bērnus ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem atgriezt ģimeniskā vidē, pieaugušiem atrast darbu, lai viņi par sevi rūpētos paši. Rēzeknē  lielāko satraukumu radījis lēmums 2019.gadā pārtraukt Daugavpils novada sociālā aprūpes centra “Kalkūni” darbību.

Cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem integrēšana sabiedrībā gaida risinājumu jau vismaz 25 gadus – tā diskusijā ar Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem uzsvēra Labklājības ministrijas valsts sekretāre. Deinstitucionalizācijas projekts paredz, ka bērni no patversmēm un bērni ar traucējumiem atgriezīsies ģimenēs, bet pieaugušie – saņems lielāku pašvaldību atbalstu neatkarīgas dzīves uzsākšanai pašiem savās mājās, nevis tik lielās institūcijās kā sociālās aprūpes centri.

“Ir cilvēki, kuri iet ārā, viņi strādā, viņi brauc pie tuviniekiem, bet viņu vienīgā mājvieta ir institūcija. Institūcija, lai cik laba darba vieta ir, bet tā nav labākā vieta, kur dzīvot. Vai katrs no mums gribētu dzīvot vienā istabiņā ar sešiem cilvēkiem visu dzīvi? Es domāju, ka atbilde ir “nē”, īpaši gados jaunākiem cilvēkiem,” norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Pēdējo sešu gadu laikā darbību pārtraukušas sešas sociālo aprūpes centru filiāles visā Latvijā, līdz 2019.gadam slēgs vēl trīs,

tostarp arī Daugavpils novada “Kalkūnus”. Iemesli tam ir vairāki. Blakus 64 bērniem tur uzturas 79 pieaugušie, kas pēc ANO atzinuma nav pieļaujams. Tāpat turpmākai ēku sakārtošanai vajadzīgi aptuveni trīs miljoni eiro.

Prakse centrus aizstāt ar ģimenisku vidi un rosināt cilvēkus ar dažādām diagnozēm pašiem rūpēties par sevi aizgūta no citām Eiropas valstīm, kas jau atrodas krietnu soli mums priekšā. “Lietuviešiem ir vēl ambiciozāki mērķi. Tie ir tādi, ka viņi vispār atsakās no lielajām institūcijām. Igauņi arī iet līdzīgu ceļu kā mēs. Viņi gan sāka jau iepriekšējā plānošanas periodā. Arī ar to, ka sāka mazināt institūcijas,” stāsta Jaunzeme.

Savukārt Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele uzskata, ka mūsu sabiedrība vēl ne visai gatava šim procesam: “Ņemot šo laika periodu, varbūt daļēji ar šī projekta realizāciju izglītosies arī pati sabiedrība. Jo tagad ar katru gadu arvien vairāk mēs redzam, ka mūsu vidū parādās ratiņnieki, kā mēs mīļi saucam. Un mēs to normāli uztveram un gatavi viņiem piepalīdzēt.”

Tajā pašā laikā jāapzinās, ka sociālās aprūpes centros uzturas arī cilvēki arī ar ļoti smagiem traucējumiem. Pašlaik “Kalkūni” ir vienīgais centrs Latgalē bērniem ar smagām diagnozēm, vietvara kategoriski iestājas pret tā slēgšanu.

“Mūsu bāriņtiesas ilgi un pamatīgi strādā ar to, lai vecāki, kas atceras, ka viņiem ir bērni ievietoti šajā iestādē, lai viņi apmeklētu. Un, ja situācija uzlabojas, mēs varētu arī atdot. Vecākiem būs problemātiski apmeklēt Rīgas iestādi, lai tiktos ar bērniem. Tas nozīmē, ka bērnu skaits, kurus var atgriezt atpakaļ ģimenē, varētu arī samazināties,” norāda Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika.

“Vienreiz jau Latgalē slēdza., tas bija Istras sociālās parūpes centrs. Un kāpēc Latgalē atkal ir jāslēdz? Ir jāskatās varbūt tomēr, lai reģioni mazāk cieš. Mums kā pašvaldībām ir ļoti svarīgi, ja mums ir smaga rakstura saslimšanas gadījums, mums ir tuvāk tomēr. Un mūsu cilvēks ir Latgalē tepat. Un radiniekiem, ja aizbraukt viņu apciemot, ir tepat Latgalē, nevis to cilvēku aizvedīs kaut kur pie Rīgas,” saka Gendele.

Latgales plānošanas reģions rosinās Labklājības ministriju vēlreiz izvērtēt un mainīt lēmumu par “Kalkūnu” darbības izbeigšanu. Citādi cietīšot gan reģiona iedzīvotāji, gan arī novadā būs par vēl vienu degradētu teritoriju vairāk, jo ideju, kā turpmāk izmantot  kompleksu, nav.

Deinstitucionalizācijas projekts noslēgsies 2022.gadā, tajā piedalās visas reģiona pašvaldības izņemot Ciblas, Līvānu un Zilupes novadu. Plānotais finansējums Latgalei ir vairāk nekā astoņi miljoni eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti