Daudzi vecāki saviem bērniem mērķtiecīgi izvēlas skolas, kas nodrošina padziļinātu svešvalodu vai matemātikas apguvi. Tāpat ar mūziku. Latvijā patlaban ir 45 skolas, kur padziļināti iespējams mācīties svešvalodas, matemātiku, mākslu, mūziku vai informātiku.
Par atsevišķu priekšmetu padziļinātu mācīšanu valsts skolām piemaksā. Katru gadu ap četriem miljoniem eiro.
Taču jau nākamgad līdz ar kompetenču izglītības satura ieviešanu plānots visas skolas vienādot.
Pērn vasarā iepriekšējās Saeimas sasaukums lēma – no nākamā mācību gada profesionālās ievirzes skolām papildu naudu nepiešķirt.
Agnese Pastare un vairāki tūkstoši citu bērnu vecāki lūguši tagad pie varas esošos politiķus likumu “atgriezt atpakaļ”: “Es izvēlējos skolu tieši mūzikas novirziena dēļ. Bērns ir muzikāls, un, lai nebūtu tas jādara papildus, to visu var darīt integrēti vienā vietā, vienā skolā. Finansējuma tam nav. Līdz ar to ir apdraudētas šo bērnu iespējas iegūt muzikālo izglītību. Kā es rakstīju savā vēstulē, dziesmai šodien nav liela diena.”
Rīgas 6. vidusskolā mācās 668 bērni. Trīs no četrām paralēlklasēm īsteno mūzikas novirzienu. Katram no bērniem valsts apmaksā vienu individuālu mācību stundu nedēļā – mūzikas instrumenta spēles treniņam. Vēlme ir ļoti liela.
“Šobrīd tas šoks ir tik liels. Stādieties priekšā – jūs esat savam bērnam izvēlējusies noteiktu mācību programmu. Kas notiks šobrīd, ja to finansējumu noņems? Tūlīt būs uzņemšana. Arī tie vecāki, kas ir sarakstījuši pieteikumus uz pirmo klasi. Mēs viņam tagad paziņosim, ka es nedrīkstu nokomplektēt šo klasi?” vaicā Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš.
Tikpat sāpīgi reforma skar skolas, kas padziļināti māca svešvalodas. Piemēram, Rīgas Franču licejā šonedēļ vāc vecāku parakstus papildu mācību stundu saglabāšanai. Līdz ar reformu katra klase nedēļā zaudēs līdz pat trim mācību stundām.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) esot komandējumā. Viņas viedoklis publicēts sociālajā tīklā “Facebook”: “Nenoliedzami, ir izveidota stabila tradīcija, un īpaši lielajās pilsētās mācīties mūzikas novirziena skolās ir ieguvums, tomēr, ieviešot jauno standartu, mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas mācību iespējas skolēniem.”
Jaunais saturs paredzot elastīgu mācību darba organizēšanu, un skolas varēs pašas plānot mācību priekšmetu grafiku.
Līdz ar to mācīt mūziku vai valodas vairāk drīkstēs. Valsts finansējums gan tam, visticamāk, neatradīsies.
Tā kā reforma varētu ietekmēt nākamos skolēnu dziesmu svētkus un citas kultūras tradīcijas, situācijas risinājumus sola meklēt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība): “Mums, Kultūras ministrijai, tas bija liels pārsteigums, ka šāda reforma ir plānota. Es arī saprotu to spiedienu, kas tiek izdarīts uz [izglītības] ministri, lai risinātu pedagogu algas, bet šis nav labākais veids, kā to darīt.”
Vecāku bažas vērā ņemt sola arī Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētājs. Nākamnedēļ sasaukta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā uzklausīšot abas puses, un tad deputāti pieņemšot lēmumu. “Mēs vēlamies noskaidrot, kāda ir ekspertu argumentācija, kādēļ mēs atsakāmies no vēsturiskās tradīcijas un kādēļ mēs atsakāmies no skolu atšķirībām. Es attiecos ar ļoti lielu pietāti pret tradīcijām,” saka Saeimas izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Ja deputāti vecākus nesadzirdēs, skolas vērsīšoties pie pašvaldībām, kuru finansiālās iespējas atbalstīt papildu nodarbības ir krietni atšķirīgas.