Ādolfa Alunāna muzejā skolēni mēģināja radīt jaunvārdus un papildināt savu vārdu krājumu ar senvārdiem.
Latviešu valodas diena pirmoreiz tika atzīmēta 2012. gada 13. maijā, Jura Alunāna brāļadēla Ādolfa Alunāna mājās, un arī piektdienas rītā Alunāna muzeja pagalmā pulcējas skolēni, kuri, kā paši atzīst, cenšas saglabāt tīru un skanīgu latviešu valodu, tomēr ne vienmēr tas izdodas. „Protams, tagad jau ir ienākusi tā angļu valoda. Slengs un angļu vārdi nav latviski tīri. Vajadzētu runāt tīrāk latviski ikdienā,” saka Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkne Līva Ūlande.
Latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs Juris Alunāns, mācoties Jelgavas ģimnāzijā, zinājis septiņas valodas. Studiju gados apgūtas vēl dažas. „Viņš pārtulko dzejoļus un izdod savu grāmatu „Dziesmiņas”, lai parādītu, kā viņš raksta ievadvārdos, ka latviešu valoda ir cienīga stāvēt blakus jebkurai Eiropas tautu valodai. Protams, ka viņa devums ir tas, ka viņš ir ieviesis ap 500 jaunvārdu. Pateicoties viņam, mums ir valstu nosaukumi, mums ir tautu nosaukumi un mēnešu nosaukumi,” stāsta Ā.Alunāna muzeja vadītāja Maija Matīsa.
Atzīmējot Valsts valodas dienu, arī skolēni mēģina gan radīt jaunvārdus, gan papildināt savu vārdu krājumu ar 19. gadsimtā lietotiem vārdiem. ''Tas nav viegli. Esam dzirdējuši. Ir senas filmas un tad tur tādus vārdus lieto,” neziņu par senvārdiem atzīst Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkne Luīze Laveniece.
„Es domāju, ka tā ir iziešana no parastās ikdienas, jo stundā strādāt ir viens. Bet šeit viņi atkal no cita skatu punkta paskatās, un es domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgi,” neikdienišķo mācību stundu novērtē latviešu valodas skolotāja Signe Lūsiņa.
