Valodas reforma krievu skolās: vai dzīve uz pulvermucas?

Mazākumtautību skolām veltīta tiesībsarga Jura Jansona kritika un Izglītības un zinātnes ministrijas plāni jau pēc pieciem gadiem veikt izglītības reformu un panākt to, ka arī mazākumtautību skolās gandrīz visas stundas notiek latviski, - Latvijas Radio4 žurnālistes uzrunātie jaunieši, skolotāji un vecāki ieceri vērtē pretrunīgi.

Jaunieši sola pretoties pārmaiņām

Rīgas 74. vidusskola mājo vecā, bet glīti renovētā padomju ēkā vienā no Purvciema pagalmiem. 11.klase pavada laiku ēdnīcā - šobrīd jānotiek sporta stundai, bet skolotāja saslimusi. Pusaudžu bariņš sēž apkārt tukšajam galdam, un, taujāti par iespējamo pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā no 2018.gada, steidz izteikt savu viedokli.

Marina uzskata, ka, iespējams, mācīties latviski varēs, bet ar lielām grūtībām, jo domājot taču krieviski. Viņasprāt, ja sāk mācīt latviski, tad tas jādara no pirmās klases, jo tad bērni jau no mazotnes iemācīsies domāt latviski. Citādi sanāk negodīgi – ilgus gadus visu uztvēruši krieviski un tad pēkšņi – hop! – jādomā latviski. Anfisa piebilst, ka tagad mācības daudzos priekšmetos notiek bilingvāli, tas ir, lietojot gan krievu, gan latviešu valodu. Viņasprāt, daudz ko tādēļ palaiž  garām

Ar kādu nolūku vēlas īstenot šādu reformu, ierunājas Miša. Ja mērķis ir saglabāt latviešu valodu, tad nekas nesanāks, viņš secina – esam pusaudži un pretosimies visam, ko mums uzspiedīs ar varu. Puiša viedoklim te piekrīt daudzi.

Nogurusi no diskusijas, Kristīne no 8.klases atcērt – pietiek. Parēju uz latviešu valodu jau apspriež tik ilgi, ka ir vienkārši piegriezies. Labāk jau izdariet kaut ko, viņa saka, lai miers un beidziet katru gadu biedēt un uzturēt spriedzi. Jo tik un tā daudzi priekšmeti esot latviski.

Dzīvo kā uz pulvermucas

Kaut gan viņus tas neskars, jo pēc četriem gadiem vairums jau studēs universitātē, uzrunātie jaunieši atzīst – ir uztraukums par šādu reformu. Par nervozitāti un saspringtu atmosfēru skolā stāsta gandrīz visi sarunas biedri, neatkarīgi no skolas vai politiskajiem uzskatiem.

Publiskie uzbrukumi krievu skolām un tiesībsarga kritika neiet secen – bērni jautā vecākiem, vai gadījumā nesodīs mīļāko skolotāju, paši pasniedzēji nezin, vai gadījumā nezaudēs darbu. Neilgi pirms iepriekš sarunātas intervijas Latvijas Radio saņem atteikumu no kāda citas skolas pasniedzēja. Viņa darba vietā ir bijušas vairākas pārbaudes, apciemojuši arī Valsts valodas centra inspektori. Skolotājs pagaidām negrib pievērst papildu uzmanību nedz savai skolai, nedz pašam, kaut gan atzīst – ļoti grib izteikties.

„Mēs pašlaik dzīvojam, kā uz pulvermucas,” atzīst Irina Frolova. Viņa ir 74.skolas direktore, pati arī pasniedz literatūru un krievu valodu jau daudzus gadus. Viņa ir vienās domās ar audzēkņiem – zināšanas ir jāapgūst dzimtajā valodā.

„Turklāt mums jārēķinās ar to, ka šādas reformas ieviešanas gadījumā bez darba paliks visi krievu skolotāji Latvijā. Ne jau tāpēc, ka viņi neprot latviski. Bet, ja es pareizi saprotu, tad pēc 2018.gada arī komunikācijai ar bērniem jābūt latviski. Bet kā jūs to iedomājaties – krievvalodīgais skolotājs ar krievvalodīgo bērnu komunicē latviski? Piemēram, mūsu skolā no 70 skolotājiem 65 ir krievvalodīgie. Un viņu vietā būs vienkārši neiespējami sameklēt tikt pat daudz profesionāļu. Jā, jaunie skolotāji varbūt  runās latviski, bet vai viņi būs labi pasniedzēji? Vai mūsu valstij ir vajadzīgi pilsoņi, kuri perfekti apgūs  valsts valodu, bet neko citu skolas laikā tā arī neiemācīsies?” pauž direktore Frolova.
Kaut gan tas viss esot politiskās spekulācijas, uzskata Frolova. Tik strauja skolas reforma nav iespējama, jo neviena krievu skola to vienkārši nespēs īstenot. Viņasprāt, politiķu plāni izgaisīs jau oktobrī – līdz ar pēdējā vēlēšanu biļetena reģistrēšanu.

Pieredzējušai direktorei nepiekrīt piektklasnieces māte, žurnāliste Olga Kņazeva. Viņa atceras 2004.gada reformu, kad mazākumtautību skolās ieviesa jaunu valodu proporciju – kopš tā laika 60% priekšmetu pasniedz latviski, bet 40% krieviski. Arī šoreiz politiķi neatkāpšoties. „2018.gada reforma jau ir iekļauta koalīcijas līgumā un to atbalsta ne tikai Nacionālā apvienība, bet arī citas partijas. Es domāju, ka šoreiz būs kaut kas līdzīgs 2004.gadam, bet iespējams, ka abas puses panāks kompromisu. Piemēram, latviski pasniegs nevis 80% priekšmetu, kā to sola tagad, bet tikai 70%. Reforma notiks, bet vēl nezinu, kā – pakāpeniski un maigi, ar palīdzību no valsts, vai pēkšņi,” saka Kņazeva.

Arī Olga gaidāmo reformu vērtē negatīvi. Arī viņa baidās, ka meitas atzīmes un zināšanas pasliktināsies, būs jāalgo privātskolotāji un, iespējams, cietīs arī bērna psihe. Olga atzīst, ka daudzi bērni, ieskaitot pašas meitu, nepietiekoši labi pārvalda latviešu valodu. Bet to jau nemainīsi ar piespiedu mācību valodas maiņu. Vienkārši jāuzlabo latviešu valodas apguve.

Pašlaik valsts valodu skolās pasniedz formāli, teorijas līmenī. Mums jūtami  pietrūkst prakses. Tāpat nav piemērotu aizraujošu mācību līdzekļu,” saka Olga Kņazeva.
 

Ar nepacietību gaida pāreju pilnībā uz valsts valodu

Savukārt kāda cita ģimene pāreju uz izglītību tikai valsts valodā sagaida gandrīz vai ar atvieglojumu. Modes dizaineres Viktorijas Birjukovas meita Kjara mācās kādas Rīgas mazākumtautību skolas 7.klasē un skaidro, kā notiek mācības bilingvāli pasniegtajos priekšmetos: „Skolotāja visu skaidro krieviski, bet teoriju un terminus – latviski. Kad gatavojamies kontroldarbiem, varam paši izvēlēties valodu un tajā arī atbildēt. Galvenais - nelietot divas valodas vienlaikus. Jautājumi gan ir tikai latviski. Manā klasē vairākums izvēlas atbildēt latviski, tā ir vieglāk. Arī bioloģijas stundā par to saņem papildu punktu pie atzīmes.”

Gan Kjarai, gan viņas mammai sistēma šķiet sarežģīta – visu laiku ir jādomā divās valodās, jāizvēlas saziņas līdzeklis un galvā ir tāds kā valodu mikslis. Tāpēc, ja pēc četriem gadiem visu pasniegs tikai latviski, būšot vieglāk. „Bērniem, man šķiet, tā nebūs problēma, viņi jau ir fleksibli. Ir jau daudzas ģimenes, kuras pārceļas uz citām valstīm, sūta savus bērnus mācīties svešvalodā un nekas – viss notiek. Noteikti sākumā mums visiem, gan vecākiem, gan bērniem, būs sarežģīti, arī atzīmes kļūs sliktākas. Bet šī pāreja ir neizbēgama, tik un tā visi eksāmeni ir latviski, arī studijas universitāte ir valsts valodā. Tāds sanāk neizbēgams vēstures posms,” saka Kjaras mamma Viktorija.

Daudzi uzrunātie atzīst – viena no lielākajām problēmām ir tas, ka bieži latviešu un krievu bērni nesatiek viens otru. Un pie vainas ir nevis dažādas skolas, bet šķelta sabiedrība.

Sešgadīgas Anikas mamma Alise Ādamsone uzskata, ka pašiem mazākajiem tā vairs neesot problēma. Anikai ir arī latviešu draugi gan bērnudārzā, gan spēļu laukumā. „Neticu, ka tik ātri var pilnīgi visu izglītību pārveidot. Bet, ja nu pāries, tad es viņai palīdzēšu, cik varēšu. Būs grūti, protams. Spēļu laukumos, kur ir gan latviešu, gan krievu bērni, viņi spēlējas savā starpā. Varbūt var neiet latviešu skolā, bet pulciņā, kur visi runā latviski. Tad viņi nedalīsies divās kopienās,” saka Anikas mamma Alise.

Sešgadīgā Anika jau pilda mājasdarbu, jo drīz jāiet uz sagatavošanas grupiņu. Septembrī viņai sāksies mācības pirmajā klasē. Krieviski.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt