Pēc UNESCO iniciatīvas, par Starptautisko dzimtās valodas dienu noteikts 21.februāris, ko Latvijā atzīmē jau 12. gadu.
Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē, pedagogu un vecāku atbalstīti, viens aiz otra uz skatuves kāpa pirmskolas un sākumskolas posma mazākumtautību daiļrunātāji. Tradicionālajā konkursā ''Riti raiti, valodiņa'' katram dalībniekam jānoskaita dzejolītis gan savā dzimtajā, gan latviešu valodā.
“Visiem mēs vērtējam vispirms jau spēju runāt latviešu valodā. Bet, protams, mēs ļaujam lasīt arī savā dzimtajā valodā, kāda nu kuram tā ir: krievu, poļu vai kādā citā Un, protams, mēs vērtējam izteiksmīgumu, artistiskumu,” stāsta dzejniece, žūrijas komisijas pārstāve Rasma Urtāne.
Piecgadīgā Katrīna Auziņa konkursam bija gatavojusies nopietni un gluži kā īsta māksliniece starp priekšnesumiem paspēja nomainīt arī tērpu, kas papildināja viņas dzejoli dzimtajā ukraiņu valodā. Katrīna atklāj, ka dzejolis ukraiņu valodā bija par māmiņu un par māsiņu.
Katrīnas mamma un ukraiņu biedrības ''Džerelo'' pārstāve Marina Auziņa stāsta, ka dzejoli mācījās visa ģimene: “Tas bija tāds kā ģimenes pasākums. Mēs visi kopā mācījāmies, izdomājām to priekšnesumu. Un bērni visu laiku sauca – mācīsimies, mācīsimies, un tas arī deva to lielisko noskaņojumu.”
Otrdien konkursā piedalījās vairāk nekā 60 pirmskolas un sākumskolas vecuma dalībnieku, bet pirmdien 15 vecāko klašu audzēkņi.
Zināmā mērā tas ir arī latviešu valodas skolotāju darba kvalitātes novērtējums. “Vecākās klases mums ne tikai savus dzejoļus runā, mēs dodam arī tekstu lasīt. Tad sajūk vārdi, burti vietām, nevar izrunāt. Laikam nesaprot, par ko lasa,” secina Urtāne.
No nedaudz vairāk nekā 57 000 jelgavnieku latviešu valoda nav dzimtā valoda gandrīz 23 000 iedzīvotāju.
