ANO komiteja marta nogalē publiskoja rekomendācijas, kurās cita starpā pauda bažas par Latvijas „valodas prasības diskriminējošo ietekmi uz nodarbinātību un darba iespējām minoritāšu grupu pārstāvjiem, kā arī par nepilsoņu iedzīvotāju izslēgšanu no noteiktām profesijām privātajā sektorā”.
Prasības cittautiešiem zināt latviešu valodu paredzētas valdības noteikumos un atbilst Valsts valodas likumam, jo jomās, kas skar sabiedrības intereses, jābūt noteiktam valsts valodas zināšanu līmenim, un cilvēks, kas vēlas strādāt šajās profesijās, zina šīs prasības, norādīja Baltiņš.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai jāprot pamatot, ka šīs bažas, kuras kāds radījis ar savām ne pārāk dibinātām žēlabām, nav pamatots. Šie pārmetumi izskan jau daudzus gadus, dažādi starptautiskie eksperti vērtējuši šīs normas un atzinuši, ka normas nav diskriminējošas un neierobežo cilvēku tiesības.
Taču ir cilvēki, kas regulāri šos vecus argumentus atkārto, un šajās organizācijās pieņemts pret jebkurām bažām izturēties nopietni, lai gan, manuprāt, viņiem būtu jāprot atšķirt patiesību no nepatiesības un īstenības sagrozīšanas, sprieda Baltiņš.
Tālāk komunikāciju ar ANO komiteju uztur Ārlietu ministrija, un VVC sniedza savus komentārus, kas atspēko šos apgalvojumus.
Tieši tāpat kā iepriekš kopš 2000.gada, kad stājās spēkā Valodas likums, tiks atspēkoti šie nepamatoti apgalvojumi, uzskata Baltiņš. Tas atkarīgs no Latvijas spējas un prasmes argumentēt situāciju, un tad var cerēt uz izpratni, norādīja VVC vadītājs.
