Atšķirībā no pirmā Latgales kongresa, kas savā būtībā bija vienojošs, tā simtgadei veltītais pasākums bija šķeļošs, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis.
Latviešu valodas aģentūras direktors nepiekrīt, ka simtgades kongress būtu pirmā Latgales kongresa lēmumu idejiskais turpinājums. "Manuprāt, tā ir nepamatota ambīcija, jo pirmais Latgales kongress pēc savas būtības un gara bija vienojošs. Šo saietu es uztveru kā šķeļošu," saka Valdmanis.
Par šķelšanu liecinot rezolūcijā paustais lokālpatriotisms, kas neveicinot sabiedrības vienotību. "Rodas iespaids, ka valsts praktiski nav darījusi neko latgaliešu rakstu valodas attīstībai un aizsardzībai," saka Valdmanis, norādot, ka valsts atbalsts latgaliešu rakstu valodai un latgalistikai pēdējos gados ir sākot ar pētniecību un beidzot ar mūzikas diskiem.
Diskusijā Latvijas Radio viņam gan nepiekrita gan LU Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, zvērināts advokāts Agris Bitāns, gan Saeimas deputāts no Latgales Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība) un Kultūras ministres ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos Mārtiņš Kaprāns.
"Manuprāt, svinīgums un kopējā noskaņa bija vienojoša. Bet domāju – tur ir reģionāli specifiska pieeja, kā jautājumi tiek apspriesti: daudz emocionālāk, kaislīgāk, piparotāk," pauda Kaprāns.
Viņš arī uzsvēra, ka Latgales simtgades kongresa rezolūcija ir nevis prasības, bet ieteikumi: "Mērķis nav ultimatīvs. Tie ir ieteikumi, kurus vajadzētu respektēt un sadzirdēt." Tajā pašā laikā viņš norāda, ka nav skaidrs, kas ir šīs rezolūcijas adresāts – valsts vai pašvaldības.
