Valodai ir milzīgs spēks. «Dod pieci!» saruna ar iekļaujošas valodas eksperti

Šī gada labdarības maratons "Dod pieci!" izceļ vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Taču ļoti svarīgi, ka, aktualizējot šo tēmu, tiek izmantota iekļaujoša valoda, kas veido cieņpilnu sabiedrību.

“Valoda attīstās kopā ar sabiedrību. Bez valodas mēs nevarētu iesākt neko, un, ņemot vērā, ka mūsu sabiedrība aizvien vairāk domā par toleranci, par dažādību, par cilvēktiesībām, iekļaujošu un pieejamu vidi visiem, arī valodā šis jautājums ir kļuvis aktuāls. Valodai ir milzīgs spēks. Mēs varam ar vienu vārdu, pat negribot, aizvainot, sāpināt, tāpat ar vienu vārdu varam cilvēku celt, iepriecināt un iedvesmot,” uzsver iekļaujošas valodas eksperte Aiga Veckalne. 

Kā norāda eksperte, cieņpilnai komunikācijai nav nepieciešama īpaša izglītība vai talants, būtiski ir saprast, ka iekļaujoša valoda ir tas pats, kas cieņpilna valoda, kas atmet aizspriedumus un stereotipus un ir bez pārākuma sajūtas.

“Nav svarīga nedz rase, nedz dzimums, nedz seksualitāte, nedz reliģija, nedz tautība, tāpat arī slimība, diagnoze, traucējumi nav svarīgi.

Svarīga ir personība, bet mēs bieži vien, runājot par šīm pazīmēm, cilvēkus izslēdzam, nevis iekļaujam. Mēs aizmirstam, ka pirmajā vietā ir cilvēks. Iekļaujošu valodu mēdz dēvēt par valodu, kur pirmajā vietā ir cilvēks. Tātad vispirms būtu jāuzsver cilvēks, pēc tam seko cilvēka traucējumi vai diagnoze, vai kas cits.

Bet, protams, tikai tad, ja tas ir svarīgi,” stāsta Aiga Veckalne.

Uzsākot sarunu, iekļaujošas valodas eksperte aicina izvērtēt, kādus vārdus izmantot un vai vispār būtiski ir izcelt cilvēka traucējumus vai diagnozi. Tāpat ir vairāki vārdi, kurus tomēr būtu ieteicams neizmantot, lai veidotu cieņpilnu un iekļaujošu attieksmi: 

“Šīs akcijas kontekstā nevajadzētu izmantot vārdu – invalīds. Kādreiz bija labi, pieņemami. Šis vārds tika izmantos bieži, arī tiesību aktos, bet tagad, sabiedrībai mainoties un saprotot, ka tās nav svarīgas īpašības, mēs pakāpeniski pārejam uz iekļaujošu terminu – cilvēks ar invaliditāti vai cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem. Vārda “invalīds” sakarā arī jārunā par to, ka vispirms būtu jāpajautā pašiem cilvēkiem ar traucējumiem, ar invaliditāti, kā viņi vēlas, lai viņus sauc.”

Ļoti būtisks iekļaujošas valodas princips, ko īpaši uzsvēra valodniece Aiga Veckalne, ir ieklausīšanās:

“Bieži vien dzird vārdus – akls, kurls. Ir jāatceras, ka ir vārdi – neredzīgs, vājredzīgs, nedzirdīgs vai vājdzirdīgs.

Patiesībā jebkura invaliditāte, jebkuri traucējumi ir ļoti daudzveidīgi, tā nav viendabīga cilvēku grupa. Mēs nevaram saukt visus vienā kopīgā vārdā. Turklāt vārdiem – akls, kurls – piemīt vēsturiski nievājošā nokrāsa. Tādēļ mēs sakām – cilvēks ar redzes invaliditāti vai cilvēks ir neredzīgs, vājredzīgs utt.” 

Bieži vien, pat negribot, rodas situācijās, kur tiek dalīts – mēs un viņi. Tomēr iekļaujošas valodas eksperte atgādina, ka galu galā mēs visi dzīvojam kopā, gan arī vidi pieredzam kopīgi:

"Jāatceras, ka mums visiem ir vienādas tiesības. [..] Mēs visi esam pilnīgi vienādi cilvēki, dažādībā ir spēks. Tāpēc es ļoti ieteiktu izvairīties no pretstatījuma, jo invaliditāte var piemeklēt ikvienu. Un nevajag arī invaliditāti, lai runātu par vides pieejamību.” 

KONTEKSTS

Ik gadu labdarības maratons "Dod pieci!" aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Šogad ziedojumi tiks novirzīti, lai veidotu pilnvērtīgāku vidi cilvēkiem, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Iepriekšējos gados ziedots senioriem, speciālo asistentu nodrošināšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, atbalstam ar vēzi slimajiem pacientiem, bērniem, kas palikuši bez vecākiem, jaunajiem vecākiem un neārstējami slimiem cilvēkiem.

Labdarības maratonu “Dod pieci!” jau astoto gadu rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv.