Pētot, kā mazākumtautību skolu jaunieši zina latviešu valodu un spēj integrēties latviešu sabiedrībā, raidījums nolēma noteikt integrācijas kritērijus.
Par tiem kopumā aptaujāti vairāk nekā 15 dažādi cilvēki, arī bijušais integrācijas ministrs Ainars Baštiks un Karina Pētersone, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Deniss Hanovs, galvenā atbildīgā par Rīgas skolām, Rīgas domes deputāte Eiženija Aldermane, arī Saeimas deputāti un žurnālisti, kas izteikušies, ir vai ir bijuši saistīti ar integrācijas tematu.
No valsts augstākajām amatpersonām Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šajā aptaujā gan neatrada laiku piedalīties, savukārt premjerministres Laimdotas Straujuma pārstāve norādīja, ka “integrācijas” vārds ir devalvēts un detalizētas atbildes tā arī nesniedza.
Toties kultūras ministre Dace Melbārde, kura šobrīd ir atbildīga par šo jomu, nosaukusi piecas integrācijas pazīmes:
- Cilvēks pietiekami labi prot latviešu valodu, sazinoties vai iepērkoties to var lietot un lieto;
- Jūtas droši ikdienā, savu un savas ģimenes sociālo drošību saista ar Latviju kā pakalpojumu sniedzēju;
- Apmeklē sporta un kultūras pasākumus, piemēram “Prāta vētras” koncertu, apmeklē un iesaka citiem skaistas vietas Latvijā;
- Dzimšanas dienā tiekas kā ar latviešiem, tā ar cittautiešiem. Savus bērnus izglīto latviešu bērnudārzā un skolā;
- Zina, kas ir Latvijas Valsts prezidents, zina un atzīmē Latvijas valsts svētkus.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš bija lakoniskāks, viņaprāt integrācijas galevnās pazīmes ir, ja cilvēkam ir:
- Piederības sajūta valstij un vietai;
- Valsts valodas zināšanas;
- Viņš ir iekļāvies valsts skolu izglītības sistēmā;
- Iesaistās valsts kultūras pasākumos un svētkos:
- Aktīvi atbalsta valsts ekonomiku un uzņēmējdarbību visdažādākajos līmeņos.
Detalizētāk šie punkti gan netiek atšifrēti, lai gan aptaujas mērķis bija noskaidrot pēc iespējas sadzīviskāk, ko nozīmē integrēties.
Kopumā pēc aptaujas mums ir vairāk nekā 30 dažādi punkti un pazīmes, ko nosaukuši aptaujātie, un no tiem veidojām sava veida piecu punktu rangu, kas lielā mērā sakrīt ar kultūras ministres izpratni.
Pirmajā vietā – zina, lieto latviešu valodu, latviski runājot, iepērkas arī veikalā. Otrajā – draugu lokā ir latvieši, kurus aicina uz privātajiem svētkiem, sarunājas ar viņiem latviski. Trešajā – lieto medijus gan savā dzimtajā, gan arī latviešu valodā, kā galvenie tiek minēti televīzijas kanāli. Ceturtajā - kopīgi pārdzīvo priekus par Latvijas sportistiem un sajūsminās par Latvijas kultūras pasākumiem. Piektajā - ciena un zina Latvijas valsts svētkus.
Raidījums atzīmē, ka šajā pazīmju topā neparādās, ka nepieciešama kopēja Latvijas vēstures izpratne, tātad nav svarīgi, vai šie cilvēki uzskata, ir vai nav bijusi Latvija okupēta.
LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operāciju “Gudrs, vēl gudrāks” par valodas zināšanām un integrāciju mazākumtautību skolās skatieties pirmdien vakarā plkst. 19.30 Latvijas Televīzijā un interneta tiešraidē www.lsm.ltv.lv
