Ārpus Rīgas

Lauku sēta kļuvusi par šī gada dzīvotni

Ārpus Rīgas

Ieceri par karavīru skaita palielināšanu Latgalē iedzīvotāji vērtē dažādi

Valmieras un Cēsu pašvaldības dzīvokļu trūkumu risina pašu spēkiem

Valmieras un Cēsu pašvaldības dzīvokļu trūkumu risina pašu spēkiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ik  dienu ap 5000-6000 apkārtējo novadu iedzīvotāju, lai dotos uz darbu, mēro ceļu uz Valmieru. Daudzi no viņiem labprāt pilsētā iegādātos vai īrētu dzīvokli, bet tas ir problemātiski, jo brīvu dzīvokļu nav. Līdzīga situācija ir Cēsīs, kur pieprasījums pēc īres dzīvokļiem septiņas reizes pārsniedz piedāvājumu.

Pašvaldības ir ieinteresētas, lai netrūktu kvalificēta darbaspēka un cilvēki te dzīvotu, arī deklarētos.

Bet pašvaldībām likums liedz iesaistīties nekustamo īpašumu biznesā, vien atļaujot būvēt tā sauktos  sociālos dzīvokļus.

Tāpēc Valmierā un Cēsīs ir meklēti savi risinājumi.

To, ka īres dzīvokļus piedāvājums ir ļoti, ļoti mazs, atzīst Vidzemes Augstskolas students Lauris. Viņš stāsta, ka īres dzīvokļa meklēšana Valmierā ir bijusi ilga un visai problemātiska, ja arī sludinājumu portālā kāds dzīvoklis parādās, tad drīz vien tā jau vairs tur nav. "It īpaši studentiem, kuri pēc studijām vairs nevēlas dzīvot kojās, bet vēlas patstāvīgu dzīvi Valmierā. Tad viņiem ir diezgan problemātiski," saka Lauris.

Līdz ar to, ka izīrējamo dzīvokļu trūkst, to cenas Valmierā jau ir sasniegušas Rīgas īres maksu līmeni.

Par to, meklējot dzīvokli, pārliecinājusies arī Vidzemes Augstskolas studente Amanda. "250 eiro, 300 eiro uz uz augšu. Tā ir tikai īre, un vēl plus komunālie maksājumi. Vienkārši dzīvokļu trūkums Valmierā," pauž Amanda.

Savulaik jau Vidzemes Augstskolu izveidoja ar mērķi, lai reģionam piesaistītu jaunos speciālistus, bet, protams, Valmierā vajadzīgi arī kvalificēti strādnieki ražošanā. "Ļoti grūti ir strādāt jauniem investoriem, jo viņiem uzreiz ir jautājums, kurš mums strādās. Tāpēc jau decembrī ir iesācies īres nama projekts, jo, ja mēs gribam pilsētu vēl tālāk attīstīt, ir jāaudzē arī iedzīvotāju skaits," norāda pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA "Valmieras namsaimnieks".

Domes priekšsēdētājs Jānis Baiks stāsta, ka pašvaldība bija spiesta meklēt risinājumu, jo uzņēmēji, kuri varētu darboties dzīvokļu celtniecībā, interesi neizrāda.

"Pagaidām privātais bizness nav gatavs būvēt. Mēs esam tikušies ar ļoti daudzām kompānijām un runājuši par šo. Pirmās divas mājas, kas būvēsies, ir 150 dzīvokļi, bet,  redzot, kas pašreiz notiek, kā ar mums runā lielākie uzņēmumi, kāda ir cilvēku atsaucība, tad mēs redzam, ka ar to būs par maz," atzīst Baiks.

Ar dzīvokļu problēmu, piesaistot pilsētai nepieciešamos speciālistus, saskārusies arī kaimiņpilsēta Cēsis.

Situāciju iezīmē Cēsu mērs Jānis Rozenbergs:

"Ja mēs pārvilinām ārstu uz slimnīcu, tad es mēs esam dzīvokli viņam sameklējuši blakus novadā. Piemērs: Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskola. Direktors pārcēlās no Rīgas. Mums jau nebija iespējas īsti palīdzēt, kamēr viņš pats pēc kāda pusgada  atrada iespēju privātajā sektorā."

Cēsīs viens no risinājumiem atrasts sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, jo dzīvokļi nepieciešami arī Cēsu instruktoru skolai. "Pieņēmām pašvaldības lēmumu iegādāties nepabeigtu daudzdzīvokļu ēku, kas ir no padomju laikiem nepabeigta jaunbūve. Izdarījām to kopā ar Aizsardzības ministriju, kam ir vēlme un vajadzība attīstīt dienesta dzīvokļus karavīriem. Otrs aspekts - lai mēs varam pašvaldības, valsts iestādēm vajadzīgo speciālistu piesaistei dzīvojamo fondu nodrošināt," pauž Rozenbergs.

Lai arī Valmierā un Cēsīs  savs risinājums rasts, tomēr nākas saskarties ar daudzām dažādām problēmām. "Nekādi nevaram saņemt valsts atbalstu. Pašreiz cīnāmies, kā finansēt to visu, runājam ar bankām, arī viegli neiet," situāciju komentē Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. "Mēs varam aizņemties sociālās mājas būvniecībai, bet īres namu būvniecībai mēs varam aizņemties ļoti ierobežotu naudas summu," norāda Salmiņš.

Viņš kritizē valsts politiku mājokļu jautājumos. "Mājokļu politikas jautājumi nav risināti kopš 1996. gada. Pēc tam tālāk viss bija būvēts uz ļoti nepareiziem pamatiem, ka Latvijā visu var atrisināt uz tirgus jautājumiem un ka pašvaldībām uzņēmējdarbība ir kategoriski aizliegta.

Dzīvē izrādās pilnīgi pretēji. Latvijā  īres tirgus reāli nav.

Diemžēl mūsu valsts nav gatava mainīt savu domāšanu, jo tad ir jāmaina domāšana, ka pašvaldības drīkst veikt komercdarbību tad, kad ir tirgus nepilnība, un šajā gadījumā mājokļu politikā ir tirgus nepilnība attiecībā uz to, ka īres tirgus reāli valstī nepastāv un ir valsts nepilnība, jo gluži vienkārši mājokļu politikas nav," saka Salmiņš.

Latvijas Pašvaldību savienībā vērtē, ka Valmieras uzsāktā īres namu būvniecība būs savā ziņā piemērs, no kura mācīties citām pašvaldībām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti