„Šeit jūs redzat augļu un dārzeņu pārstrādes laboratoriju, ar visām jaunākajām iekārtām,” tehnikuma Metodiskā darba un izglītības programmu daļas vadītājs Vasilijs Kasjaņenko izrāda telpas, kur izvietotas modernas augļu, piena un gaļas pārstrādes līnijas un arī laboratorija. „Te ir otrs cehs, te ir piena pārstrādes laboratorija un te ir visa piena pieņemšana, tālāk ir visa piena pasterizācija, separēšana, visas iekārtas ir ļoti ērtas lietošanā. Šobrīd pārtikas jomā mēs būsim vadošie.”
Redzētais atgādina nopietnas ražotnes cehus, un tāds vērtējums ir arī tehnikuma skolotājai Intai Ravei: „Iekārtas mums ir fantastiskas, mums atliek vēlēties tikpat fantastiskus bērnus, un mēs varēsim kalnus gāzt! Mums ir maza ražotne, es domāju, ne viens vien mājamatnieks, kas uz tirdziņiem brauc, varētu apskaust mūsu dārzeņu cehu!”
„Skola ir priekšā dažam uzņēmumam, un pēc tam tas jaunietis varēs iet un pastāstīt, ko apguvis skolā. Tāda ir Eiropas pieredze, ka skolas vienmēr iet pa priekšu uzņēmumam, mēs esam šobrīd to pašu panākuši ar iekārtām,” gandarīts ir Kasjaņenko.
Ir viens mācību iestādes korpuss, kur var teikt, ka ir tapusi viesnīca miniatūrā - ar visu administrācijas daļu un pat smalku numuriņu viesiem, lai zinības varētu apgūt nākamie viesnīcnieki.
Valmieras tehnikuma rekonstrukcija, kurā šobrīd ieguldīti 12,5 miljoni eiro, kā stāsta direktors Ēriks Spuriņš, ir mācību iestādes sapnis jau kopš brīža, kad apvienošana skāra divas Valmieras profesionālās mācību iestādes. Tagad tās abas ir zem viena jumta.
„Sakārtotā vidē ir labāk mācīties nekā pielāgotās telpās, tagad mums ir viss praktiski. Bet, kā jūs zināt, ir audzēkņu „bedre” patreizējā momentā - vidusskolā ir tik daudz, cik ir to audzēkņu, un mēs esam atkarīgi, cik pie mums atnāk, bet mēs ceram, skolas materiāli tehniskā bāze pievilinās arī audzēkņus,” spriež Spuriņš.
Skolā var apgūt 12 specialitātes un vēl sešas Rankas struktūrvienībā, bet modernizācija, kā uzskata tehnikumā, izvērtējot darba tirgus pieprasījumu arī konkrēti Valmierā, ļaus to skaitu papildināt.
„Ir plašas mehatroniskās laboratorijas, kur mēs nākotnē varētu gatavot gan virpotājus, gan atslēdzniekus, visus, kas saistīti ar metālapstrādi,” norāda Spuriņš.
Jau līdz šim Valmieras tehnikums ir bijis pionieris sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem, veidojot duālās jeb darba vidē balstītas izglītības programmu. Tā tagad īstenojas sadarbībā ar akciju sabiedrību „Valmieras stikla šķiedra” un, kā vērtē Vasilijs Kasjaņenko, dod arī rezultātu:
„Audzēknis tikai vienu vai divas dienas ir izglītības iestādē, pārējos priekšmetus, kas ir saistībā ar uzņēmumu, mācās uzņēmumā speciāli izveidotā mācību klasē un uzreiz ražotnēs. Pēc pirmā redzējuma - jaunieši jau ir labi integrējušies, citi ir jau maiņu vadītāji.”
Bet saistībā ar skolas jauno mācību bāzi ir arī daudzas nākotnes ieceres, kā likt lietā iegūtās tehnoloģijas, piemēram, apmācot bezdarbniekus vai pat ražotājus, kuri te varētu papildināt zināšanas.
