Kopumā jaunajā novadā būs 54 642 iedzīvotāji, kopējais budžets 112 miljoni eiro, dotācija no izlīdzināšanas fonda – 9,7 miljoni eiro. Vēlēšanām pieteikti 9 saraksti.
Vēlētāju aktivitāte iepriekšējās vēlēšanās Valmierā bija 49,28%, Mazsalacas novadā – 50,51%, Rūjienas novadā – 49,81%, Naukšēnu novadā 52,43%, Burtnieku novadā – 47,49%, Kocēnu novadā – 47,09, Beverīnas novadā – 50,84%, Strenču novadā – 40,54%.
Valmieras apvedceļš, kas reizē ir pilsētas robeža, pilsētai attīstoties, ir kļuvis kā cieši savilkta josta, neļaujot paplašināties, būvēt jaunas ražotnes, risināt mājokļu jautājumu, zeme pilsētā kļuvusi ļoti dārga.
Un katru darbadienas rītu no šī apvedceļa nogriežas automašīnu straume, lai uz Valmieru darbā atvestu ap 7000 apkārtējo novadu iedzīvotājus, bet iedzīvotāju nodoklis – aprēķināts, ka tie ir aptuveni 6 miljoni eiro gadā – aiziet atpakaļ uz blakus pašvaldībām.
Šie ir galvenie iemesli, kāpēc Valmiera novadu reformu atbalsta. Sākotnēji kopā ar pilsētu bija iezīmēti tikai blakus esošie novadi – Kocēni, Burtnieki, Beverīna un arī Mazsalaca. Bet aizvadītā gada pavasarī vēlmi pievienoties Valmierai, lai nebūtu jāiekļaujas Valkas novadā, protestos skaļi pauda Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadu iedzīvotāji.
Un, kā jau bagātai līgavai, precinieku netrūkst. Vēlēšanām pieteikti 9 saraksti.
Reāli gan var runāt par astoņiem sarakstiem, jo Krievu savienības sarakstā ir tikai viens kandidāts, “bet saraksts „Valmierai un Vidzemei”, tur ir ne tikai Valmieras pašvaldības, bet arī divu citu novadu šobrīd esošie pašvaldību vadītāji, varētu teikt, ka viņam būtu jādabū visvairāk balsu, bet es domāju, ka šī vēlēšanu cīņa būs gana nežēlīga, jo arī pārējie ir spēcīgi saraksti,” vērtēja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
Bez jau viņa nosauktajām partijām vēl startē „Kustība Par!”, „Jaunā Vienotība”, Latvijas Zaļā partija, Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Latvijas Zemnieku savienība un „Saskaņa”.
“„Saskaņas” saraksta programmā nav neviena vārda par novadu vispār, tur ir lamāts Covid-19, lamāta valdība, ārkārtīgi populistiski, es nezinu, ko Rīgas „Saskaņa” – vai viņi ir lasījuši un ko domā, bet nu arī Kārļa Greiškalna nonākšana šajā “Saskaņas” sarakstā, man godīgi sakot, ir diezgan liels pārsteigums; vai tas ir viņa personības protests, vai vēl kaut kas,” sprieda Krūmiņš.
Bijušā Saeimas deputāta, izglītības ministra, arī Valmieras un Burtnieku novada vadītāja krēslos pabijušā Kārļa Greiškalna ceļošana pa partijām, kas noslēgusies ar „jā” vārdu “Saskaņai”, personālijās ir galvenais pārsteigums daudziem, bet kopumā kandidātu klāsts visai raibs.
Sarakstus vērtēja Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji:
“Ja no tiem visiem sarakstiem varētu sataisīt vienu, tad būtu viens jēdzīgs saraksts, jo katrā ir pa kādai spilgtai personībai.”
“Es domāju, ka būs ļoti grūti, jo ir ļoti daudz, no kā izvēlēties.”
“Īsti nav pazīstami visi apkārtējie, i no Burtniekiem, i no pārējiem, kā lai saprotu, par ko no viņa balsot.”
“Es jau zinu, par ko es balsošu, mums nav variantu, mums ir vienīgais, bet vislabākais ir tas, ka tās Saeimas žurkas lien iekšā te, tātad mūsu novadiņš ir labs.”
Līdz šim Valmieras domē var teikt, ka opozīcijas nebija, tagad ir partijas, kā Zaļā partija un Zemnieku savienība, kuras tam ir gatavas; izšķirīgas varētu būt arī tās dažas balsis, uz kurām pretendē „Saskaņa”, kaut gan iepriekšējās vēlēšanas bija bez panākumiem.
“Varu izteikt diezgan skaidru prognozi, ka būs viens liels saraksts, kurš būs ieguvis visvairāk balsu, un tad būs jautājums par tiem pārējiem, cik daudz.
Mana rekomendācija šo vismaz pirmo koalīciju veidot maksimāli plašu, iesaistot visu sarakstu cilvēkus, jo ir skaidrs, ka ir šī viedokļu dažādība,” norādīja Krūmiņš.
No visiem 154 pretendentiem pie deputātu krēsliem tiks tikai 19. Un te jau arī pirmais jaunā, apvienotā novada ieguvums, jo iepriekš visos novados kopā bija 94 deputāti un to atalgojums gadā ir ap 300 000 eiro, kas būtu līdzvērtīgs divu nelielu lauku skolu uzturēšanai.
Tagad izaicinājums ir izveidot jaunā novada pārvaldi, lai tā nebūtu smagnēja un dārga, tāpēc šis ir viens no virzieniem, kurā jau tiek strādāts, stāstīja Valmieras pašvaldības izpilddirektore Evija Voitkāne.
“Mūsu mērķis ir samazināt šos pārvaldes izdevumus uz vienu iedzīvotāju, šobrīd tie ir no 80 eiro līdz pat 220 eiro uz vienu iedzīvotāju; Valmiera var lepoties, ka mēs esam tajā izmaksu ziņā nosacīti lētākajā galā pie 80 eiro. Nu jābūt rezultātam, savādāk nevar būt,” sacīja Voitkāne.
“Struktūra nedrīkst palikt ne par vienu cilvēku lielāka, tad tam nav jēgas, tad tā reforma ir izgāzusies,” vērtēja Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš.
Viņš, tāpat kā citu novadu izpilddirektori, arī pilda mājasdarbus, kas jāpaveic līdz novada izveidei.
“Mēs skatāmies, kuras nozares centralizējas, piemēram, grāmatvedība, skaidrs, ka grāmatvedība būs viena, pašvaldības policija arī skaidrs, ka būs viena, bet tagad ejam smagākajām lietām cauri,” stāstīja Kļaviņš.
Mājasdarbu, kuri šobrīd jāveic, kā stāsta Evija Voitkāne, ir daudz – pašvaldību mantas apzināšana, finanses, kā tiks nodrošināti pakalpojumi, un šo uzskaitījumu var turpināt; ir arī situācijas, kurās nav skaidras atbildes.
“Ir ārkārtīgi daudz nenoregulētu jautājumu, pietrūkst kaut kāda normatīvā regulējuma, piemēram, Dzimtsarakstu nodaļa, – kurš ir tiesīgs jaunveidojamā novada pašvaldības vārdā 1. jūlijā parakstīt jebkādu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību. Būs astoņas vairs nu reāli tiesiski nefunkcionējošu pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu vadītājas. Tad kurš ir tiesīgs parakstīt?” piemēru minēja Voitkāne.
Vēl viens izaicinājums būs līdzsvarot pilsētas un lauku intereses.
Vai nebūs tā, ka Valmierā būs bruģis ar zelta maliņu, bet Lizdēnos vai attālāk Rūjienā, vai kur, ceļu aizmirsīs nogreiderēt.
Sporta zāles, kultūras nami, visa šī infrastruktūra, – kas ar to tagad notiks, tiešām katrā pagastā būs savs kultūras nams?
Un tik tiešām – jaunā novada pūrā būs vairāk nekā 25 kultūras nami un klubi, būs jārisina arī jautājums par skolēnu ēdināšanu, jo šobrīd tā katrā novadā ir atšķirīga.
Bet tam, ka pakalpojumu pieejamība arī attālākajos pagastos varētu kļūt problemātiska, gan nepiekrīt Burtnieku novada izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš.
“Tie ir tādi interesanti stereotipi, vai Ipiķos nebūs kaut kas mazāk kā Valmierā... Nu ne vella, tev tur būs tīrāks gaiss, jo tas pakalpojums tev būs internetā, veikalu tev tur nekad neaizslēgs, tas ir privātais sektors. Iedzīvotājs noteikti būs ieguvējs no šī lielnovada, bet pārvaldīt to visu būs daudz grūtāk,” atzina Kļaviņš.
Protams, lai arī arvien vairāk pakalpojumu ir internetā, tik vienkārši jau viss nebūs, un jaunā, otrā lielākā novada politiķiem būs gan jāpieņem nepopulāri lēmumi, gan arī būs daudz izaicinājumu.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
