Savā ziņā simboliski, jo šī vieta ir saistīta ar Baltijas ceļu – arī tolaik mītiņā Unguriņos savu kopīgo viedokli par brīvību pauda latvieši un igauņi. Valmierieši atbalstu Ukrainai izteica jau arī aizvadītajā svētdienā, pulcējoties pilsētas centrā.
Valmieras novada iedzīvotāji pulcējās solidaritātes mītiņā svētdien
Uz solidaritātes mītiņu Valmierā agrā rītā bija ieradušies dažādu paaudžu valmierieši, arī ģimenes ar bērniem un daudzi jaunieši. Un tieši jauniešiem, kuri auguši brīvā Latvijā, nav pieredzējuši barikāžu laiku, notiekošais Ukrainā ir it sevišķi neizprotams un šķiet nesaprotami, kā kaut kas tāds šajā gadsimtā var notikt.
“Ir pilnīgi nereāla sajūta, es to redzu no savas gultas, savā telefonā, bet citi to redz tiešām ar savām acīm, un viņiem tas viss ir jāpiedzīvo īstajā dzīvē; es nesaprotu, kāda ir tā sajūta. Es tiešām jūtu līdzi visiem cilvēkiem, kam tas jāpiedzīvo,” atzina kāda mītiņa dalībniece.
Neizpratne par to, ka kaut kas tāds var notikt 21. gadsimtā, un solidaritāte ir galvenie viedokļi, kurus pauda mītiņa dalībnieki.
Daudzi mītiņa dalībnieki bija ne vien ar Ukrainas karodziņiem un nosodošiem plakātiem – kādai sievietei ap galvu arī tik tradicionālā ukraiņu bize.
“Mēs ar vīru esam iepazinušies Ukrainā, tā kā sava daļa sirds mums tur ir, un ir jāatbalsta. Es vispār nestādos priekšā, kā viņiem tur ir, es domāju, ka neviens no mums to īsti nesaprot, jo mēs guļam siltās gultiņās, mums viss ir mierīgi, bet tas ir briesmīgi, ka tas vispār mūsdienās var notikt,” viņa stāstīja.
Uz atbalsta mītiņu Valmierā cilvēki braukuši arī no Mazsalacas, Rūjienas, starp atbraucējiem arī Maruta un Jānis no Vijciema.
“Mēs, pirmais, jau morāli atbalstām, naudu pārskaitījām, ziedojām; man šķiet, ka tas, ja tu esi sirdī ar kādu, viņi jūt; mums tur ir radi, arī pienāk ziņas, kā tas viss notiek, un visvairāk man ir bail par to dezinformāciju, jo krievu tauta, viņi taču nav informēti par to, ka tas ir uzbrucējs, viņiem šķiet, ka tā viņu valsts sargā, manuprāt, tas jau ir tā sakne, ka tas ļaunums iet uz priekšu,” teica Maruta.
Cilvēki arī atzina, ka protams, ir bailes, jo nevar jau paredzēt notikumu tālāko gaitu, tāpēc šī kopā sanākšana, lai sajustu vienotību, ir vajadzīga arī pašiem. Ir jāstāv līdzās Ukrainai, jo ir svarīgi, ka, sanākot kopā, arī paši sev varam parādīt, ka varam būt vienoti. Tāpat tika uzsvērts –
drošību rada tas, ka Latvija ir NATO dalībvalsts.
Uz šo atbalstu mītiņu Valmieras novada iedzīvotājus aicināja “Mazsalacas barikāžu atbalsta biedrība”. Tās vadītājs Ojārs Beķeris pastāstīja, ka pamudinājums ir bijusi saruna ar Ukrainas draugiem, sākoties karam.
“Piezvanīju saviem draugiem, un viņi teica, mēs esam jau paņēmuši ieročus (viņi nav militārie cilvēki), esam jau gatavi. Es saku, kam gatavi, viņi – jūsu barikādēm, tādām pašām, kā jūs cēlāt. Es prasu, kā es varu palīdzēt, viņi saka, tu vari palīdzēt ar savu atbalstu,” atcerējās Beķeris.
Iedzīvotāji gatavi aktīvi rīkoties, atbalstot Ukrainu
Taču Valmieras novadā ir gatavi ne tikai morālam atbalstam Ukrainai. Novada vadītājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) uzsvēra, ka gatavībā ceļam pēc bēgļiem ir 15 autobusi un ir arī apzināts, kur izmitināt atbraucējus.
“Šobrīd jau pāri par 800 vietām varam piedāvāt, tie ir gan dzīvokļi, mājas, viesnīcas, hosteļi, skolu dienesta viesnīcas, tā kā ļoti labus apstākļus varam nodrošināt. Esam runājuši arī par ēdināšanu, kā to nodrošināt, esam pārrunājuši arī ar skolām, lai varētu uzņemt bērnus, sociālais dienests ir kaujas gatavībā, ja vajadzēs sniegt kādu palīdzību, nu, esam gatavi arī braukt pakaļ,” stāstīja Baiks.
Ir apzināti arī ukraiņu valodas pratēji, kas varētu būt tulki un, ja karadarbība ieilgs, tad
Ukrainas bēgļiem būs arī iespēja strādāt.
“Ņemot vērā, kāda ir šobrīd situācija darba tirgū, es domāju, ka jebkurš uzņēmējs arī labprāt uzņems darbā šos cilvēkus, jo nu neviens šobrīd nevar zināt, cik tas ilgi šobrīd ieilgs, un cilvēki, protams, labāk jūtas, ja nevis vienkārši sēž četrās sienās un gaida nezināmo nākotni, bet viņiem ir iespēja arī piedalīties darbā un nopelnīt naudu. Valmieras uzņēmēju klubs šobrīd arī aktīvi ziedojumu formā vāc naudu, tā kā visi ir gatavi iesaistīties un palīdzēt,” skaidroja Baiks.
Bet trešdienas pēcpusdienā notiks atbalsta mītiņš uz Igaunijas–Latvijas robežas, vietā, kur tikāmies ar kaimiņiem Baltijas ceļā, kad paudām savu vēlmi būt brīviem.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Ukrainai, kas sīvi pretojas iebrucējiem. Starptautiskā sabiedrība asi nosoda Krievijas rīcību, pret Putina režīmu tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
