Kas būtu jāzina, lai Lieldienas sagaidītu un pavadītu latviskā garā, Latvijas Radio Vidzemes korespondente Gunta Matisone skaidroja kopā ar Valmieras muzeja darbiniekiem, ieskandinot Lieldienas Gaujas krastā, Valmieras Sajūtu parkā.
Valmieras folkloras kopas „Griezes” dalībnieki ir pirmie, kas iešūpo pilsētas lielās šūpoles Gaujas krastā. Par to, kāpēc svarīgi Lieldienās ir kārt šūpoles un izšūpoties stāsta folkloras kopas dalībniece Guna Medne:
„Jāiešūpo saulīte pavasara ciklam līdz nākamajam vasaras ciklam, tā ir viena no senākajām pirms kristietības laika tradīcijām.”
Pirmie šūpojas saimniece ar saimnieku, lai ir bagāta dzīve visai saimei.
Bet Lieldienās kārtajām šūpolēm kādreiz bija arī gluži praktisks raksturs, proti, sapazīties jauniem puišiem un meitām.
Un kas gan būtu Lieldienas bez olu krāsošanas! Tas šajā reizē, kopā ar muzeja darbiniecēm uzticēts te sanākušajiem bērniem. Kad jau olas ceļo uz lielo katlu, kas vārās uz ugunskura, Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma stāsta par to, kā tad Lieldienās ienākusi šī tradīcija.
Lieldienas latviešiem pavasara atmoda, kristīgajā ticībā tā ir Jēzus Kristus augšāmcelšanās, bet abās tradīcijās olas ir svētku simbols, bet olu krāsošana ienāca līdz ar kristiešu ticību, un leģendas par to ir vairākas.
Protams, mūsu senčiem olu krāsošanā nebija tagad pieejamo speciālo krāsu, ne arī kādu citu iespēju un galvenais materiāls bija tas, kas dabā atrodams – bērzu lapiņas, mellenes, ar iepriekš novārītām sīpolu mizām.
Un, protams, ar olām saistās arī daudzi ticējumi. Piemēram, vienu olu sadala tā, lai katram, kas dzīvo mājās, tiek gabaliņš, tad visu gadu visi dzīvos saticīgi un turēsies kopā. Un lieldienās būtiski ir pavadīt laiku ar ģimeni.
Protams, ko no Lieldienu tradīcijām īstenosim un kā tās pavadīsim, tas jau ir katra paša ziņā, galvenais, lai tas nestu prieku.
