Jāveic ieslodzīto pārbaudes, jāizved pastaigās, uz ēdienreizēm un pie mediķa – šie ir tikai daži no uzraugu pienākumiem ieslodzījuma vietās.
“Mani darba pienākumi attiecas uz dzīvojamo teritoriju, kur ieslodzītie atrodas nevis kamerās, bet koplietošanas telpās. Pienākumi ir kontrolēt uzraugus, posteņus pārbaudīt, kā arī ieslodzītos, lai nepieļautu iekšējās kārtības pārkāpumus,” pastāstīja vecākais uzraugs, maiņas vecākais Rinalds Bērziņš.
Tieši ieslodzīto radītās nekārtības ir viens no iemesliem, kādēļ arī Valmieras cietumā darbinieku trūkst.
“Neiztur, visticamāk, psiholoģisko spriedzi, jo dienesta ikdiena lielākoties ir mierīga, bet šad tad atgadās atgadījumi, kur, piemēram, ieslodzītie pašsakropļojas vai mēģina ko tādu darīt. Paliek tāda psiholoģiska trauma, ka netur,” norādīja Valmieras cietuma Uzraudzības daļas inspektors Artūrs Rozenbergs.
“Nevaru pateikt pat īsti, kādu apsvērumu pēc, bet Valmieras cietumā mums ir ļoti daudz uzraugu vakanču. Iepriekšējos gadus mēs to skaidrojām ar braukšanu uz darbu ārzemēs, bet šobrīd nevarētu teikt,” piebilda Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
Ieslodzījumu vietu pārvaldē norādīja – šāda situācija rada drošības draudus.
“Ieslodzītie redz, ka uzraugu trūkst, ka viņu ir mazāk. Un viņi varbūt var vairāk atļauties pārkāpumus veikt un tā tālāk,” norādīja Uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks Raivis Krūmiņš.
“Šobrīd situācija tiek kontrolēta, un darām savu darbu pienācīgi. Ja ir pilna darba diena tā, kā tam ir jābūt – resocializācijas pasākumi, režīma pasākumi, veikali, medicīna, pie kapelāna, pie aizstāvja un vēl. Atvešanas, aizvešana, uz tiesas video konferenci. Tas prasa visu cilvēku resursu, ir ļoti sarežģīti,” skaidroja Spure.
Pašlaik reāla risinājuma nav. Iemesli gan ir zināmi – finansējums pat ir mazākā problēma, lielākā ir apsargu, uzraugu noturība.
“Pēdējā laikā klupšanas akmens ir noteikti sports, kā arī medicīniskā [pārbaude]. Ir kandidāti, kas nevar izturēt gan sportu, gan medicīnisko,” norādīja Krūmiņš. Spure piebilda, ka kandidāti ir nemotivēti, nāk ar domu, ka pastrādās trīs mēnešus un meklēs labāku darbu.
Lai arī darba grafiks ir divpadsmit ar pusi stundas gan dienas, gan nakts maiņās, tomēr kā vērtīgu ieguvumu darbinieki min sociālās garantijas, izdienas pensiju, ikgadēju atpūtas programmu un psihologa pieejamību.
“Sekas ir tādas, ka uzraugam ir jāstrādā vienam vairākos posteņos, ir nogurums, ir psiholoģiskā spriedze lielāka. Cerēsim, ka uzraugi pie mums nāks,” sacīja Krūmiņš.
Uzraugi un apsargi vidēji mēnesī saņem no 900 līdz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ne vien uzraugu un apsargu ieslodzījumu vietās trūkst, bet arī psihologu. Valmieras cietumā šobrīd nav neviena, kaut arī vieta ir pieciem.
