Matemātika ne katram padodas, taču tas skolēnu no valsts eksāmena neatbrīvo. Vienā klasē, mācoties skolēniem ar dažādiem zināšanu līmeņiem, skolotājiem ir visai grūti katram veltīt nepieciešamo uzmanību. Līdz ar to zaudētāji ir visi, un tas atsaucas arī eksāmenu rezultātos. Tā kā nekas netika darīts valsts līmenī, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija nolēma rīkoties pati, matemātikā ieviešot līmeņa apmācību.
“Skolēnam matemātika notiek nevis kopā ar savu klasi, bet ar paralēlklases skolēniem, kuri ir mācību tempa un uztveres ziņā matemātikā līdzīgi,” ideju skaidro Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa.
Lai gan sākotnēji bija bažas, kā līmeņa apmācību uztvers skolēni un viņu vecāki, tomēr pēc pirmā eksperimentālā gada no visiem bijušas tikai labas atsauksmes. Arī tagad, gatavojoties valsts eksāmenam matemātikā, topošie pamatskolas absolventi saka, ka jūtas par sevi pārliecinātāki. „Tā kā mācījāmies to spēcīgāko skolēnu grupā, tad mums bija sarežģītāki un specifiskāki uzdevumi,” skaidro Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 9.klases skolniece Karīna Melbārde.
Viņai pievienojas klases biedrs Elvis Brokāns. „Ir bieži tā, ka izrēķini uzdevumu, bet citi vēl tikai rēķina. Tad ir jāsēž un jāgaida. Nevar neko darīt tālāk, jo skolotājai arī jāpalīdz tiem, kas nesaprot matemātiku,” skaidro Brokāns.
Arī matemātikas skolotāji atzinīgi novērtē šādu pieeju priekšmeta apguvei un galvenais jau tam ir rezultāts. Skolēniem, kuriem matemātikā klājies grūtāk, mācību gada beigās sekmes ir uzlabojušās. „Pieaug to bērnu skaits, kuriem rezultāti no zemākā līmeņa četrām vai piecām ballēm ir uzauguši līdz sešiniekam un septītniekam. Tas, mūsuprāt, tiešām ir ieguvums,” norāda Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas matemātikas skolotāja Ināra Veite.
Zināšanu līmeņa apmācību Valmieras Pārgaujas ģimnāzija šogad ieviesa arī vācu valodā un doma ir to izmantot arī citu svešvalodu apguvei. Tas gan būs atkarīgs no jaunā pedagogu finansēšanas modeļa. Šāda metode ir dārgāka, jo attiecīgajā mācību priekšmetā nākas algot par vienu skolotāju vairāk.