Par Vidzemes industriālā parka izveides vietu Valmiera noskatījusi 118 hektārus lielu Beverīnas novada teritoriju A3 maģistrāles tuvumā, pie pilsētas apvedceļa un dzelzceļa.
Būtisks pluss šai vietai ir arī jau tur esošā elektropārvades līnija, bet pārējā infrastruktūra – ūdens, kanalizācija un gāze, kas ir pilsētas komunikācijas, ir vien kilometra attālumā. Valmieras pilsētas vadība uzskata, šī ir perspektīva reģiona attīstībai, pretējā gadījumā izaugsme apstājas.
“Tas projekts, kā es esmu uzsvēris ir 5, 10, 15 un pat 50 gadiem uz priekšu," uzsver Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis. "Ja mēs to tagad neizdarām, tad gan Valmiera, gan tuvāka un tālāka apkārtne var zaudēt vienu tādu nopietnu ražošanas parku vai industriālo centru, vai pat poligonu un, tad mēs tā kā drusciņ stāvam uz vietas.”
Vai ieceri atbalstīt, pirmie sabiedriskajā apspriešanā lems valmierieši. Pēc tam savu vārdu teiks Beverīnas novada iedzīvotāji. Beverīnas novada motivācija ir minimālās iespējas savai attīstībai piesaistīt Eiropas naudas, un sekas jau tam ir darba vietu trūkums un iedzīvotāju aizbraukšana.
“Mēs neietilpstam tajos 30 atbalstāmajos reģionos, mēs esam tie pārējie 89 novadi, kuriem ir ļoti ierobežotas iespējas kaut kāda veida naudu piesaistīt. Tāpēc arī uz to sarunu piekritām,” atzīst Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale.
Ja abu pašvaldību iedzīvotāji ieceri atbalstīs, tās veiksmīgai īstenošanai būtisks būs arī valsts atbalsts. Iespējams, procesa ātrākai virzībai traucēs dažādi birokrātiskie šķēršļi, tāpat svarīgs būs valsts ieguldījums ceļu sakārtošanā.
“Visur ejam ar saukļiem, ka reģioniem jāattīstās, un te būtu tā īstā vieta, kur valsts varētu parādīt, kā tad viņa to dara,” norāda Purgale.
Valmieras pilsētas pašvaldībā norāda, pozitīva scenārija gadījumā industriālā parka izveide būtu unikāls divu pašvaldību sadarbības piemērs, un ieguvēji tam būtu arī citu apkārtējo novadu iedzīvotāji un uzņēmēji.