Bet kas tad ir Rozes diena? Stāsta Latvijas Zonta klubu vadītāja, valmieriete Daiga Rokpelne. "Rozes diena ir sieviešu solidaritātes diena, tā ir diena, ko svin "Zonta International" organizācija 8. martā un mēs arī lepojamies ar to, ka mums ir izdevies lauzt stereotipu, ka tas ir padomju tradīcija, bet katrā ziņā mēs gribam svinēt sieviešu sasniegumus un atzīmēt tās sievietes, kas ir kaut kā mazliet vairāk darījušas, kā viņu tiešie pienākumi, kas ir spējušas iekustināt vietējo sabiedrībā, vietējo kopienā tādas lietas, ko tikai viņas ir varējušas."
Šīs Rozes dienas tēma izraudzīta – atvērtība dažādajam, par to, vai mūsu sabiedrībā prot un spēj pieņemt dažādo, atšķirīgo, arī par dzimumu līdztiesību. Un ar šo Rozes dienas tēmu – atvērtība dažādajam – sasaucas arī šīs reizes Zonta kluba balva. Kluba biedres tai vienbalsīgi izraudzījušas Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra surdopedagoģi Uldzi Strazdiņu, kura palīdzējusi daudziem bērniem ar dzirdes traucējumiem atkal iekļauties sabiedrībā.
"Es domāju, ka šī balva ir visai skolotāju profesijai, tāda atzinība un atzinība visiem tiem pedagogiem, kas strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, jo tas nav viegls darbs.
Šobrīd, pateicoties tai smalkajai iekārtai kohleārajam implantam, ir daudz veiksmes stāstu," stāsta surdopedagoģe Uldze Strazdiņa.
Viņas audzēkņi, lai arī ir dzirdes problēmas, pierāda, ka arī viņi var gan dejot, gan dziedāt. "Dejo tiešām gan vājdzirdīgs, gan tāds bērns, kas ir pilnīgi nedzirdīgs. Nu tā mums ir izdevies. Es gan priekšā diriģēju vienmēr, un viņiem nav variantu, mūsu Gaujas krasta vidusskolā gadiem nav bijis citu variantu – no 1.-4.klasei visiem ir jādejo."
Savu skolotāju sveikt ieradusies viņas audzēkne Emīlija Ērgle, meitene tagad jau veiksmīgi mācās parastajā skolā.
"Es piedzimu nedzirdīga un mana mamma, tā kā viņa meklēja palīdzību, viņa satika Uldzi un viņa piekrita man palīdzēt un viņa man sākumā mācīja runāt un dzirdēt. Viņa man palīdzēja arī tikt parastā skolā un mācīja arī man runāt labāk, tā kā parasti nedzirdīgiem cilvēkiem, kuriem ieliek dzirde implantu, viņi mēdz īsti nerunāt, sarunājas zīmju valodā un Uldze man ļoti palīdzēja. Es tagad mācos parastā skolā, pabeidzu mākslas skolu, es gāju arī baletā un tagad es dejoju tautiskās dejas un dejoju arī mūsdienu dejas," atzīst Emīlija.
Ik gadu Rozes Valmieras zonta kluba dalībnieces vāc arī ziedojumus, lai ar mācību stipendiju atbalstītu kādas talantīgas meitenes studijas, stāsta Rokpelne.
"Valmieras Zonta klubs ir četras reizes izvēlējies meitenes, četras meitenes no Valmieras reģiona ir dabūjušas stipendiju, un tā ir stipendija, ko pārvalda Vītola fonds. Meiteni, kurai šī stipendija tiek pasniegta, izvēlamies konkursa kārtībā, izvērtējam un nobalsojam, un šo vēsti, kura meitene ir saņēmusi stipendiju, aiznesam izlaiduma dienā, un tas parasti nāk, kā tāds liels pārsteigums un balva," saka Rokpelne.
Starptautiskais Zonta klubs dibināts 1919. gadā un viens no tā izveides mērķiem arī bija atbalstīt izglītības iegūšanā meitenes, kurām nav šo iespēju.
