De Facto

Daugavpils vēlēšanas-2017

De Facto

30. aprīļa «De Facto»

Valmiera netiek līdzi pati savai izaugsmei

Valmiera netiek līdzi pati savai izaugsmei

Valmiera netiek līdzi pati savai izaugsmei, un ir samilzušas problēmas, kas saistītas ar darbaspēka trūkumu, mājokļu nodrošinājumu, kā arī atbilstošu infrastruktūru uzņēmējdarbības paplašināšanai, secinājis LTV raidījums “De facto”, pētot Valmieras pilsētu pirms pašvaldību vēlēšanām.

Valmiera vienmēr ir izcelta kā uzņēmēju pilsēta. Taču šobrīd redzams, ka pilsēta vēlas augt straujāk, bet pašvaldība tam īsti līdzi netiek. Jau ilgāku laiku Valmierā ir grūti atrast, kur dzīvot, īres maksas jau brīžiem pārsniedz cenas Rīgā.  Uzņēmējiem nepieciešamas arī teritorijas, kur attīstīt savas ražotnes. Un arī tam pagaidām ir visai pašauri. 

Valmierā uz 1000 iedzīvotāju ir 996 darbavietas, un ik dienu no apkārtējiem novadiem pilsētā ierodas strādāt aptuveni 7000 cilvēku. Pašvaldībā kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir otrais lielākais Latvijā - 13 246 eiro.

Jaunais ķirurgs Artūrs Aleksis no Rīgas uz Valmieru pārcēlās aizvadītajā vasarā, lai strādātu Vidzemes slimnīcā. Viņaprāt, Valmiera ir perspektīvākā vieta jaunajiem ārstiem ārpus Rīgas. Turklāt tā ir augoša pilsēta ar potenciālu, ar infrastruktūru. Pat cilvēki esot priecīgāki.

Taču pārcelšanās nebūt nav tik rožaina un ātra. Valmierā ir sarežģīti atrast dzīvesvietu.

Dzīvokļu īres tirgū tikpat kā nekā nav. Bet piedāvāto mitekļu cenas ir līdzvērtīgas kā Rīgas mikrorajonos, vai pat augstākas - 200-350 eiro.

Valmierā gadās, ka par divistabu dzīvokli ar malkas apkuri prasa pat 250 eiro mēnesī. Ķirurgs Aleksis domā, ka viņam ir paveicies, jo dzīvokli viņu ģimene atradusi caur paziņām – labā vietā, par labu cenu.

Vidzemē lielākajā uzņēmumā - “Valmieras stikla šķiedrā” - tikai 58% darbinieku ir no Valmieras. Piektdaļa (21%) nāk no blakus novadiem, bet 16% - no mazliet attālākām vietām, arī Rīgas.  “Valmieras Stikla šķiedra” pērn radīja 80 jaunas darbavietas, taču tās aizpildīt bija grūti – trūka gan speciālistu, gan dzīvokļu jau atrastajiem.  Pēc vienošanās par darba sākšanu, var paiet vēl pusgads, kamēr atrod dzīvesvietu.

AS “Valmieras Stikla šķiedra” valdes locekle, personālvadības direktore Doloresa Volkopa atzīst, ka uzņēmums ir “ķīlnieka lomā – mēs gribam piedāvāt darbu, darbinieks grib sākt strādāt, un īstenībā dzīvesvietas nav”.

“Pērn es uzrunāju visas pašvaldības, kas mums te ir apkārt.  Tiešām kādā 50-70 kilometru rādiusā, ar domu, ka varbūt ir kāda dzīvesvieta – īrnieka, izīrētāja lomā.  Un diemžēl atsaucība bija ļoti ļoti zema,” saka Volkopa.

Pašvaldībai šī problēma nav noslēpums, taču risinājumi nākuši lēni un grūti. Aptaujāti vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji, tomēr Valmiera viņus neinteresē. Cilvēki vēlas īrēt, nevis pirkt dzīvokļus.

Lai dzīvojamās platības problēmas atrisinātu, pašvaldība ķērās pie netradicionāla risinājuma – uzbūvēt pati savas īres mājas. Valmieras domes deputātu lēmums pirms pusotra gada bija vienbalsīgs. Īres māju būvniecību organizē pašvaldības uzņēmums. Aizņēmums būs uz 25 gadiem un to laikā arī cer ieguldīto atpelnīt.

Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) skaidro, ka  “aprēķins ir tāds - mums ir šis pirmais pilotprojekts Latvijā, mums daudzi rūpīgi seko līdzi, mēs veicām pārrunas ar Valsts kasi un citiem, un visi ir pateikuši – baigi forši, ka jūs to darāt, iekustināt celtniecību reģionā, bet ar to pašiem jātiek galā, tas ir biznesa projekts”.

Mājas ar 150 dzīvokļiem būs gatavas vien nākamgad. Īres tiesības varēs iegūt uz laiku līdz pieciem gadiem un tās tiks izsolītas. Taču jādomā, ka ar to vien nepietiks problēmas atrisināšanai.  

Valmiera aug ātrāk nekā tās infrastruktūra. Turklāt pilsētai īsti vairs nav vietas, kur attīstīties. Lai izveidotu industriālo parku, Valmieras pilsēta grozīja savas robežas, un no Beverīnas novada ieguva klāt vairāk nekā simt hektāru mežiem klātas zemes. Lēmumu pavadīja iedzīvotāju protesti. Šai vietā pie dzelzceļa plānots ieguldīt 15 miljonus eiro no Eiropas fondiem, izveidojot infrastruktūru jaunu uzņēmumu ienākšanai vai esošo paplašināšanai.

Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks , SIA „Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings uzskata, ka “Valmiera attīstās labi”, liekas, ka “beidzot arī Valmiera ir sapratusi, ka uzņēmējdarbība viena pati neatvedīs jaunus investorus, neizveidos jaunas darbavietas, un sāk tajā iesaistīties vairāk”.

Valmieras domei pagaidām nav risinājuma vēl kādam aktīvās pilsētas dzīves blakusefektam – auto stāvvietu trūkumam, jo īpaši centrā. Vispirms tapšot apjomīgs pētījums par to, ko darīt. Taču jau tagad ir skaidrs, ka pāriet uz maksas stāvvietām pilsēta nav gatava.

 Valmierā lēmumus pieņemt ir viegli.  Lielākoties tie ir vienbalsīgi. Valdošā partija ir “Valmierai un Vidzemei”. Tai ir astoņas no 13 vietām domē. Plus vēl divi deputāti no “Vienotības”. 

Abas partijas ir ciešs sadarbības partneris ne tikai Valmierā, bet arī lielajā politikā. Tas Valmierai palīdzējis tikt pie papildu naudas, piemēram, sporta infrastruktūrai. Bet pilsētas mērs deleģēts darbam Rīgas Brīvostā un ticis uzrunāts premjera amatam.

Nosacītā opozīcijā ir divi deputāti no “Zaļajiem zemniekiem” un viens no Nacionālās apvienības. Ja būtu šai domei jāliek atzīmes, tad pozīcija to novērtētu uz astoņi, bet opozīcija – uz septiņi vai septiņi ar plusu. 

Par vietu Valmieras domē šoreiz cīnīsies seši kandidātu saraksti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt