Egļu audzētājiem un tirgotājiem šis ir visaktīvākais darba laiks – eglītes jāsagatavo pārvešanai uz tirdzniecības vietām. Ierasts gan bija, ka lielā tirgošanās notiek brīvdienās.
“Es Valmieras tirgū pietiekami daudz esmu pārdevis katru gadu.
Tas [liegums tagad] man tāds mīnuss, jo tur sestdienās bija laba pirktspēja un apjoms, ko varēja pārdot. Šobrīd tas iet secen,” sacīja uzņēmuma “Ķiršu dārzs” pārstāvis Jānis Ķirsis.
Par to, ka šogad nevarēs tirgoties brīvdienās un svētku dienās, eglīšu audzētājs Jānis Ķirsis gan nebēdā. Sākot šo nodarbi, galvenais iemesls neesot bijusi peļņa. Tagad darbs ar tirdzniecību jāpārplāno, jo Covid-19 izplatības ierobežojumi neliedz tradicionālo svētku rotu tirgot darba dienās.
“Gadatirgi nedrīkst šobrīd notikt – gadatirgi arī pēc būtības skaitās ielu tirdzniecības organizēšana, kur viens organizators sapulcina vairākus ielu tirgotājus. Savukārt tur, kur ir atsevišķi ielu tirdzniecības dalībnieki, kuri saņēmuši atļauju tirgoties, to darīt var,” stāstīja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Brūklītis ("Jaunā Vienotība").
Lai izaudzētu tādas egles, kurām būtu arī pircēji, ir jāiegulda daudz darba un jāgaida pat vairāki gadi. Viena maza izmēra egle aug piecus gadus.
“Krāsa, kuplums un forma.
Formai ir jābūt, tur tāda specifika tajā egļu biznesā, 22 grādu griezums ir sākotnējais, un tad egle veido to, (..) kā zīmē brošūrās. Lai to iegūtu, ir drusciņ jāpacenšas. Motivators ir no bērnības, kad tēvs teica – kāda būs Ziemassvētku egle, tāds būs nākamais gads: jo kuplāka, jo labāks,” pastāstīja Ķirsis.
Latvijas egles ar katru gadu kļūstot nedaudz dārgākas, bet Vidzemes tirgus plačos vidēji viena egle ir par 10 eiro lētāka nekā Rīgā.
