Notikušais atklāts, kad izsludināts konkurss uz Valmieras vieglatlētikas manēžas būvniecību un stadiona rekonstrukciju.
Valmieras pašvaldība saņēmusi iesniegumu no būvspeciālistes Annas Timofejevas, kurā viņa apliecina, ka nav šī objekta būvprojekta elektroapgādes sadaļas izstrādātāja un attiecīgi – nav arī parakstījusi šo projektu. Lai gan projektā tieši viņa bijusi norādīta kā atbildīgā par šo sadaļu.
“Man sāka zvanīt būvnieki un prasīt jautājumus par apgaismojumu. Es teicu, ka es netaisīju tādu projektu, tas nav mans projekts – ka es piedalījos tikai pašā, pašā sākumā, skiču stadijā,” raidījumam “De facto” atklāj Timofejeva.
Valmieras pašvaldība 2013.gadā notikušā iepirkumā meklēja projektētāju diviem būvprojektiem. Viens bija peldbaseina un BMX riteņbraukšanas trases celtniecībai, otrs - stadiona rekonstrukcijai un vieglatlētikas manēžas celtniecībai.
Iepirkumā uzvarēja personu apvienība, ko veido “Ivara Šļivkas birojs” un SIA “Nams”, kas projektu īstenošanai izveidoja pilnsabiedrību “ISB/Nams”. Elektroapgādes sadaļai projektētāji izvēlējās apakšuzņēmumu – SIA “Lagron”.
Peldbaseina būve sākās pirms diviem gadiem, un tā tuvojas noslēgumam, top arī BMX trase. Konkurss par stadiona un manēžas būvniecību tika izsludināts 2017.gada 24.februārī.
Atklājoties faktam par iespējamu viltojumu, iepirkums tika pārtraukts. Valmieras pašvaldība devās uz policiju.
Pērn maijā tā uzsāka kriminālprocesu pēc krimināllikuma 275.panta 1.daļas par iespējamu projekta elektriskās daļas vadītājas paraksta viltošanu vieglatlētikas stadiona un manēžas, kā arī peldbaseina un ledus halles savienojošās galerijas izbūves būvprojektos.
Valsts policijas Valmieras iecirkņa priekšnieks Andris Šteimaks raidījumam “De facto” saka: “Kriminālprocess šobrīd ir aktīvā stadijā, notiek izmeklēšana. Attiecīgi šobrīd procesā izmeklētājs veic prokurora tiešos norādījumus. Veic pratināšanu, ekspertīze arī bija nozīmēta, šobrīd tiek izvērtēti iegūtie pierādījumi, lai varētu domāt, ko darīt procesā tālāk.”
Valmieras domē norāda, ka peldbaseina projekts labots būvniecības laikā. Taču pašvaldībai galvassāpes radījusi stadiona un sporta manēžas ieceres īstenošanas kavēšanās. Jau pērn bija paredzēts uzsākt būvdarbus, taču pēc atklātajiem faktiem iepirkumu pārtrauca. Konkurss noslēdzies tikai tagad.
Valmiera prasīja skaidrojumu ģenerālprojektētājam - pilnsabiedrībai “ISB/Nams”.
“Mēs palūdzām projektētājiem pārstrādāt šo projektu sadaļu - elektrības sadaļu, ar īstiem parakstiem, ar īstiem projektētājiem - šī daļa tika anulēta. Pašvaldībā ir iesniegta pārstrādātā projekta daļa. Pašlaik veiksim arī ekspertīzi tā, kā to pieprasa vispārīgie būvnoteikumi, un šis būs pilnīgi legāls projekts,” saka Valmieras nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika.
“ISB/Nams” pārstāvji Māris Malahovskis un Ivars Šļivka “De facto” norādīja, ka abos projektos elektroapgādes sadaļa bija uzticēta apakšuzņēmumam no Daugavpils “Lagron”.
Tas tad arī bijis pilnībā atbildīgs par projekta saturu.
“Lagron” valdes loceklis Vladimirs Pučkovs “De facto” saka, ka viņi savukārt tālāk darbu deleģējuši jau savam apakšuzņēmējam “Rem Pro”.
“Lagron” valdes loceklis Vladimirs Pučkovs: “Mēs paņēmām par apakšuzņēmēju vēl vienu kompāniju, kas nodarbojas ar projektēšanu. Mēs no viņiem saņēmām dokumentus, parakstījām pieņemšanas nodošanas aktu par elektroapgādes daļu projektam un atdevām to ģenerāluzņēmējam.”
Apakšuzņēmēja apakšuzņēmēju – firmu “Rem Pro” “De facto” neizdevās sazvanīt.
Būvspeciāliste Anna Timofejeva agrāk bija “Rem Pro” darbiniece. Taču viņa nekad nav strādājusi “Lagron”, lai gan būvprojektā bija norādīta kā šīs firmas pārstāve.
Ģenerāluzņēmēja pārstāvji pašvaldībai atvainojušies par kļūdu un norādījuši arī uz to, ka Timofejeva pašā sākumā piedalījusies projekta sapulcēs, tādēļ, visticamāk, nav radušās aizdomas par to, ka viņa varētu nebūt autore.
Papildu izdevumus seguši projektētāji. Taču zaudēto laiku gan neviens nekompensē. Notikušā dēļ pašvaldība zaudējusi aptuveni gadu.
Oficiāli par iespējamo pārkāpumu un ierosināto kriminālprocesu nav informēts arī Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku specializētais sertifikācijas centrs, kas veic speciālistu izvērtējumu un izskata pārkāpumus.
Centra vadītāja Maija Kavosa atzīst, ka vienu speciālistu darbu uzrādīšana kā citu nozarē ir problēma un neoficiāli ir dzirdēts par vairākiem gadījumiem. Gan Timofejeva, gan Kavosa uzskata, ka būtu nepieciešams uzlabot būvniecības informācijas sistēmu, lai tur varētu precīzi izsekot viena speciālista paveiktajam.
“Būvniecības informācijas sistēmā, caur kuru mēs veicam patstāvīgās prakses uzraudzību, tiek ievadīti tikai tie objekti, ko pats speciālists izvēlas tur ievadīt un kurus viņš grib mums uzrādīt. Līdz ar to izsekot un pēc šīs informācijas šajā sistēmā mēs nevaram to konstatēt,” saka Kavosa.
Arhitekts Ivars Šļivka norāda, ka šādas situācijas izslēgtu būvprojektu elektroniskā aprite. Tad katrs speciālists ar projektu strādātu autentificējoties, līdz ar to arī process būtu pilnībā izsekojams.
